Noteikti visas malas jau ir pilnas un tiek aizvien atjaunotas ar atstāstiem, kā kurš pavadījis Veco gadu, bet man pofig, es arī gribu dažos teikumos pateikt to, ka man iet ļoti labi.
Trīsdesmitajā tā arī neaizgājām dejot, jo visiem citiem vai nu darbs nākamajā rītā, pazudusi balss vai arī vienkārši sajūsmas iztrūkums par nedaudz neērto trīs personu sastāvu. Neērto fiziskā, ne emocionālā ziņā. Jo, nu, divas meitenes un viens čalis nav ideālākā kombinācija šādam mērķim. Protams, to, ka neviens cits nebūs, man pateica tikai tad, kad aizbraucu uz Rīgu. Nebiju es skumja gan arī.
Vakardien pirms braukšanas uz svinēšanas vietu man bija jāpievienojās pasēdēšanai pie galda ar viņa ģimeni. Nav jau tā, ka nebūtu viņus visus redzējusi, bet, ak, kā es negribēju. Vienkopus ar viņiem visiem gan nebiju bijusi, un tas, nu, tā, svinīgi oficiālāk jau izklausās. Gribēju aiziet gulēt un teikt, ka guļu ļoti ciešā miegā, un, ka nē, mani nepamodinās un, piedodiet, nevarēšu iet pasēdēt. Bet, protams, bija viss jauki. Pat viņu runcis bija klāt un nemitīgi maršēja gar vistas salātiem un ošņāja gaisu. Vakardien bija pirmā reize, kad I pasniedza man kaut ko grādīgu. Tāda dīvaina sajūta ļoti, un līdz nākamajai reizei, iespējams, vēl gads jāgaida.
Sagaidījām abus I draugus - Artūru un Kārli - un kaut kādā veidā pirms desmitiem (runāto 21:00 vietā) pat bijām pie Dzin, griezām "sāļos" augļu salātus un putojām saldo krējumu ar virtuves kombainu, baidoties to sakult sviestā un pārsaldināt, pūtām nepiepūšamos balonus un mētājām, līdz tie sprāgst. Jaunā gada šampanietis no svaigi izpakotām glāzēm,laika atskaite un Dombrovska monotonā runāšana LR2 fonā un uguņošana turpat ārā. Filmu nosaukumu zīmēšana un personību minēšana bija traki laba.
Ā, jā. I.C piezvanīja novēlēt laimīgu Jauno. Tas bija šausmīgi jauki patiesībā. Aprunājāmies mazliet. Esot izņēmis dokumentus, akadēmiskais nav, taču kredītpunkti saglabājās. Solīja tāpat atnākt kādreiz ciemos.
Kārlim, Artūram galīgi nav ne vainas un Dzin paldies par uzņemšanu, rīkošanu un visu pārējo. Kārlis liekās tāds solīds, ieturēts, ar tādu romantisku piesitienu, bet Artūrs jau man no bildēm vizuāli atgādināja jau kur redzētu seju. Taču dzīvē man viņš patika daudz labāk. Laikam vecas bildes bija. Nezinu gan, kādu iespaidu es radīju viņiem par sevi. Es jau jutos tīri ērti, kā jau gadījumos, kad kompānijā ir maskulīnais vairākums. Visa šī svinēšana man patika. Bija mierīgi, mazā kompānijā un tā mīlīgi vispār.
Atbraucu mājās, apsveicu kaķus un visus pārējos. Man stāstīja, kā nabaga kaķi pārbijušies no tās uguņošanas, kas te notika.
Un šodien man atkal ir tā labā, labā sajūtiņa attiecībā uz I. Nu tā, kas silda un ielīksmo.