Ok, tā nerunāšana bija drausmīga, un tā vairs nekad, nekad, nekad nedarīsim. Taču par spīti tam, es tomēr saskatu vairākus ieguvumus no tā. Tas savā ziņā palīdzēja salikt sevi pa plauktiņiem, saprast, cik patiesībā esmu paspējusi pierast pie viņa, un redzēt, kāda izskatās diena bez I.. Es biju plānojusi viņam to savu visu sarakstīto iedot Ziemassvētkos, bet nekas nesanāks. Viņš izprovocēja to darīt ātrāk. Viņš man atsūtīja savējo - tā ikdienišķi, bet interesanti lasīt. Es viņam rakstīju diezgan vaļsirdīgi un atklāti. Bet tas labi, ja reiz citādāk es neesmu spējīga izteikties. Man vajag papīru, lai kaut mazliet sevi sakārtotu. Der arī e-vides "papīri".
Man kaut kā jātiek pāri savai nespējai runāt. Nē, labi, es runāju daudz visādas muķļības, bet to nopietno man ir ārkārīgi grūti izdabūt no sevis ārā. Es zinu, ka tam otram ar to nav viegla dzīvošana, bet es sev neko nevaru padarīt. Dažbrīd kā ūdeni mutē ieņēmusi. Fiziski nespēju neko pateikt, kaut gan emocionālā plāksnē ir iekrājies. Tālāk man ir jācīnās ar sevi.
Es neesmu gatava pateikt to, ko viņš pateica man. Un ir labi, ka viņš nemaz to negaida tagad īsti pretī. Bet tāpat ir traki grūti, ja viņš nemitīgi gaida, kad tikai es aizlaidīšos prom. Centos pārliecināt, ka patlaban neesmu noskaņota nekur bēgt.
Nekad vēl nebiju redzējusi viņu tik ļoti nopietnu un dīdīgu. Tad es tiešām nobijos, bet šķiet viņš pats bija nobijies vēl vairāk par mani. Es biju vairāk samulsusi.
Jā, es viņam teicu, ka cerams viņš jau zina, ka būs jānāk uz mūsu Ziemassvētku balli. Viņam tā bija pirmā dzirdēšana. Viņš domāja ņemt mani uz savu balli. Tad jau redzēs. Ā, kas vēl jauns. Ilona beeeidzot arī ir lietas kursā par mani un I., un tad nu viņa pēkšņi man atraksta un gribot papļāpāt.
Lai kā arī nebūtu, bija traki jauki I redzēt. Ja es pasaku, ka gribu kūku, man tiek nopirkta kūka. Tā gan es nebiju domājusi, bet kūku gan es gribēju, tiesa gan, nopirkt pati un pacienāt viņu, nevis otrādāk. Ir forši neko nedarīt, spēlēt spēlītes, smieties par britu humoršoviem, uzlikt mūsu dziesmu, ieritināties azotē un baroties mandarīniem.
I've been roaming around, I was looking down at all I see
Painted faces fill the places I can't reach
You know that I could use somebody
Someone like you
Man kaut kā jātiek pāri savai nespējai runāt. Nē, labi, es runāju daudz visādas muķļības, bet to nopietno man ir ārkārīgi grūti izdabūt no sevis ārā. Es zinu, ka tam otram ar to nav viegla dzīvošana, bet es sev neko nevaru padarīt. Dažbrīd kā ūdeni mutē ieņēmusi. Fiziski nespēju neko pateikt, kaut gan emocionālā plāksnē ir iekrājies. Tālāk man ir jācīnās ar sevi.
Es neesmu gatava pateikt to, ko viņš pateica man. Un ir labi, ka viņš nemaz to negaida tagad īsti pretī. Bet tāpat ir traki grūti, ja viņš nemitīgi gaida, kad tikai es aizlaidīšos prom. Centos pārliecināt, ka patlaban neesmu noskaņota nekur bēgt.
Nekad vēl nebiju redzējusi viņu tik ļoti nopietnu un dīdīgu. Tad es tiešām nobijos, bet šķiet viņš pats bija nobijies vēl vairāk par mani. Es biju vairāk samulsusi.
Jā, es viņam teicu, ka cerams viņš jau zina, ka būs jānāk uz mūsu Ziemassvētku balli. Viņam tā bija pirmā dzirdēšana. Viņš domāja ņemt mani uz savu balli. Tad jau redzēs. Ā, kas vēl jauns. Ilona beeeidzot arī ir lietas kursā par mani un I., un tad nu viņa pēkšņi man atraksta un gribot papļāpāt.
Lai kā arī nebūtu, bija traki jauki I redzēt. Ja es pasaku, ka gribu kūku, man tiek nopirkta kūka. Tā gan es nebiju domājusi, bet kūku gan es gribēju, tiesa gan, nopirkt pati un pacienāt viņu, nevis otrādāk. Ir forši neko nedarīt, spēlēt spēlītes, smieties par britu humoršoviem, uzlikt mūsu dziesmu, ieritināties azotē un baroties mandarīniem.
I've been roaming around, I was looking down at all I see
Painted faces fill the places I can't reach
You know that I could use somebody
Someone like you
piesēst