Brālis aizbrauca uz divām nedēļām un būs tikai gandrīz vai septembrī atpakaļ, un lai kā negribētos atzīt, man būs garlaicīgi. Vakar vakarā viņš atnāca mani kaitināt un bakstīt, piedāvāja mellenes un gribēja ar mani skatīties kaut ko.
Pirms vairākām dienām pie manis pienāca mamma un ar asarām acīs teica, ka jau ir paspējusi pierast, ka viņš ir šeit, negrib, lai brauc prom.