Visu nedēļu jau izbaudu, ka tiek mainīts Ogres puses perons, perona segums, nu, viss tas tur. Taču šodiena bija labākā diena no visām. Vilciens apstājās un pretī durvīm bija traktors. Strādnieki vismaz pārstāja stumdīt zemi un betona stabus, pagaidot, kamēr izkāpj cilvēki. Bet traktors nebija viss, kas bija pretī durvīm. Vēl bija ~ pus metru dziļa bedre. Jūs iedomājieties to situāciju - vilcienos jau tāpat parasti sanāk labs kāpiens, kamēr nonāc līdz peronam. Taču tagad izrociet vēl pus metru dziļu bedri. Tā interesanti sanāk tur pārvietoties.

Kā arī, pa ilgiem laikiem atkal varu teikt, ka esmu nonākusi līdz tam, ka neizjūtu vajadzību pēc bumbulīša. Nē, neesmu pārvērtusies feministē un "visi vīrieši ir vienādi/cūkas". Joprojām neatmetu domu, ka tas princis kādreiz tomēr atnāks, taču vairs neiespringstu, jo ir citas lietiņas, kuras aizņem visas manas domas un laiku. Tā visa reach.ly padarīšana mani patiešām nodarbina, kas nav nemaz tik slikti un pavisam vienkārši nav laiks domāt par bumbulīšiem.