Kā arī, pa ilgiem laikiem atkal varu teikt, ka esmu nonākusi līdz tam, ka neizjūtu vajadzību pēc bumbulīša. Nē, neesmu pārvērtusies feministē un "visi vīrieši ir vienādi/cūkas". Joprojām neatmetu domu, ka tas princis kādreiz tomēr atnāks, taču vairs neiespringstu, jo ir citas lietiņas, kuras aizņem visas manas domas un laiku. Tā visa reach.ly padarīšana mani patiešām nodarbina, kas nav nemaz tik slikti un pavisam vienkārši nav laiks domāt par bumbulīšiem.