Tā padomāju un no tās domāšanas sanāca tā, ka savā ziņā mana studiju programma liek man piedzerties. Pēc tās sesijas viss ir tiktāl noriebies, ka vēlies visu ātri un operatīvi aizmirst, un tad nu savācās līdzīgās problēmās nonākušo bariņš un, rāmi tērzējot, padzer tēju. Problēma tikai tāda, ka tad mēdz aizmirsties ne tikai sesija, bet arī kaudze citu lietu. Piemēram, ka ne visas ūdenstilpnes ir domātas, lai tajās peldētos, vai arī pēkšņi neēdamas lietas sāk šķist ļoti saistošanas un pagaršošanas vērtas. Nē, vispār tā nav tā problēma. Problēma ir tad, kad pēc smieklu lēkmes un ripošanas lejā pa kalniņu tevī ir pamodies Mendeļējeviņš jaunākais - mazais ķīmiķa un atklājēja gariņš - , vai arī tu uzskati, ka tas būtu ārkārtīgi nepieklājīgi atteikties no tā, ko tev piedāvā. Par brīvu, jā. Es zinu, ir grūti pretoties.

Pēdējo divu gadu Līgošana bija riktīga līgošana. Kāpēc? Jo sesija tika noslēgta 22.jūnijā. Šogad gribēju tā mierīgi, bail, ka neizdosies. Plānus neesmu meklējusi, taču tāpat nemeklēju iepriekšējos gados, un vēl 21.jūnijā atbildu, ka būšu mājās. Mamma jau smejās, protams.