eh, nokaitināja tā tehnikas izvēle. Ies, ka nu palasīs mieram Arendt'u. Grāmatas mani nekad tā nesatrauc kā tehnika. Jāizdara secinājumi.

The worldliness of living things means that there is no subject that is not also an object and appears as such to somebody else,who guarantees it’s „objective” reality. (svītrojums mans)

Hannah Arendt.

Atpūšoties no visiem darāmajiem darbiem un malkojot vakara tēju, izklaidei nolēmu paskatīties dāņu X factor (talantu/dziesmu šovs). Tas, ko es tur ieraudzīju, reizē pārsteidza un reizē nē - deviņu finālistu vidū ir 15 gadīga meitene-lesbiete-vīrišķais tips, kuras tēvs, uzzinot par meitas orientāciju, no viņas novērsās, bet līdz ko meita parādījās tv ekrānos, pēkšņi ir klāt katrā brīdī kā lielākais atbalstītājs. Vēl tur ir 3 meiteņu grupa, kuras meitenes ir melnādainas, nākušas no afrikāņu valstīm. Atbalsta grupa liela un skaļa. Trešais ir otrās vai trešās paaudzes turku puisis Erkans. Arī šim klātienes atbalstītāju skaits liels. Tātad - starp 9 finālistiem, mums ir šādi 3, jo esam taču "nediskriminējoša un toleranta valsts". Uzminiet nu kuri ir pirmie divi finālisti, kas stājas uz izbalsošanas strīpas - pareizā atbilde: afrikāņu meitenes un turku puisis. Lesbiešu meiteni droši vien paglāba tēva stāsts un tas, ka viņa tomēr ir dāniete.

Sen nebija sanācis kaut ko palasīt. Šovakar pieķēros, atkal problēmas ar koncentrēšanos - skatos papīrā, bet galvā gandrīz tūlītēji sagāžas gūzma domu, aizmirstu, neizdarītu lietu, utt. Tanī pat laikā lasīt gribas visu un tūlīt. Kā bērnam saldumu bodē. Rāmi lēnām, jāmēģina tās savas domas piebremzēt.

Visumā tomēr darbojas taisnīguma likums, kas izdarīja tā, ka manā rīcībā šodien necerēti nonāca brīvs vakars! Lai arī sākotnēji likās, ka pēc visām nesavāktības+aizņemtības dienām, to vien darīšu, kā zvilnēšu un darīšu neko, tomēr pēc divu stundu zvilnēšanas, ieslēdzu "spring cleaning" playlisti un lēnā garā vienu pēc otra padarīju lielāko daļu darbu no mūžam uzglūnošā darbu saraksta. Dodiet man dienā pusstundu pilnīgas vienatnes un es jūs mīlēšu aizgūtnēm! Bez tās ir pagrūti.

Reizēm man šķiet, ka dažādus temperamentus kāds izgudrojis tikai, lai būtu ar ko aizbildināties veselā saprāta neesamības gadījumos.

Šķiet, manī iestājusies kaut kāda teātra krīze. Pēdējā laikā nepatīk nekas, ko skatos. Zem vārda 'nepatīk' slēpjas krietni vairāk, bet tas jau pat nebūtu tik svarīgi. Pēdējā, kas man patiesi patika, paņēma savā varā un nelaida vaļā, bija "Plūdi un saulgrieži Straumēnu skaņās", bet tas jau bija pagājušās sezonas noslēgumā.

Šogad esmu noskatījusies "Kapusvētkus" un "Otello" JRT, "Annu Kareņinu" un "7 faustus" Nacionālajā, "Krustmāti no Brazīlijas" Valmieras drāmā un "Aija pēc Jaunsudrabiņa" Dailē. Mazuma piegarša, jautājums "kāpēc?", apnicīga atkārtošanās, nesaprotamu paņēmienu izmantošana, padošanās materiāla priekšā un nepamatotas režisoru ieceres, kas, lai arī no aktieru puses izpildītas talantīgi, nerada nekādu kopjēgu izrādei.

Bet varbūt, ka es gaidu no teātra pārāk daudz. Vai arī man vajag ieturēt pauzi teātra apmeklēšanā.

sieviešu papēžu armija. Redzams pārsvars. Tajos klaudzienos ir daudz nežēlības, pat vairāk kā vīriešu klusajos, bet stabilajos soļos. Nežēlīgums dubultā.

Un puišu vakar izteiktais "no konteksta tu esi nācis, par kontekstu tev jāpaliek" mani sagrauj, kad ieraugu to realitātē trijos naktī un deviņos no rīta.

Tiem vecākiem, kas pieļauj, pat veicina vai vēl trakāk, audzina bērnu tā, ka tam šķiet normāli 10 gadu vecumā dziedāt ko šādu , vajadzētu uzlikt piespiedu pārbaudes vai viņi tiešām ir atbilstīgi vecāku lomai!

"Sena paruna, aizgūta no ārējās un redzamās pasaules, vēsta: "Tikai tas, kurš strādā, dabū maizi." Lai cik tas būtu dīvaini, šī paruna nav piemērojama pasaulei, kurai tā visvairāk piederīga; jo ārējā pasaule ir pakļauta nepilnības likumam, un te reizi pa reizei gadās tā, ka arī tas, kurš nestrādā, dabū maizi, ka tas, kurš guļ, dabū maizi bagātāk nekā tas, kurš strādā. [..]

Gara pasaulē ir citādi. Te valda mūžīga dievišķā kārtība, te lietus nelīst pār taisniem un netaisniem, te saule neuzlec pār ļauniem un labiem, un tikai tas, kurš strādā, dabū maizi, tikai tas, kurš baidījies, rod mieru, tikai tas, kurš nokāpj pazemē, izglābj mīļoto, tikai tas, kurš satver nazi, dabū Īzaku."

S.Kirkegors "Bailes un trīsas"