Piedodiet, bet es te šodien piespamošu uz nebēdu. Tāds noskaņojums. ;) Lūk, mani vienmēr ir pārsteidzis, cik līdzīgi domājoši cilvēki var būt. Re kur iezagts no rudu, bet tik lab varētu būt mans dzīves plāns:
</span>(+ iemācīties labi fotografēt. taja, un vispirms tikt pie laba fotoaparāta.)
+ uzrakstīt labu grāmatu.
+ kaut ko uzrežisēt.
+ pamēģināt strādāt Tv.
(+ nu, ja, un vecā dziesma - iestāties un pabeigt kādu augstskolu.)
+ mazu, zaļu mašīnīti.
+ ceļot, ceļot, ceļot. bet ne tā pa tūristisko.
+ banāli, bet feinus draugus, ar kuriem var sēdēt līdz četriem rītā un nenogurdams runāt par neko.

= BET GALVENAIS, DABŪT ATPAKAĻ SEVI.

Lab, uz mani neattiecas pirmais un tas par augstskolu un mazajai, zaļajai mašīnītei tomēr būtu jāsāk ar tiesību iegūšanu, bet par visu citu - kā kulaks uz acs.

Un vēl šī sakritība atbalsta citu teoriju, par to, ka cilvēki izvēlas ļoti līdzīgus partnerus. Jo šis meitēns dzīvo kopā ar puisi, kurš bija viens no tiem, ko var likt zem šiltītes "pirmās jaukās aizraušanās", kas, protams, ne ar ko labu nebeidzās. Manā gadījumā.