Ar lielām pauzēm un gandrīz izmisumiem, bet esam tikuši līdz Nīderlandei, pilsētai Arnhem. Šodiena bija visdramatiskākā stopēšanas ziņā. Līdz benzīntankam Hanoverē mūs aizveda mūsu pajumtnieks Tims (rīt ielikšu arī bildes), bet pēc tam tur nosēdējām 2 stundas, kamēr sarunājām vienu smago, lai aizved mūs pusceļu. Es slēpos aiz Mārtiņa, jo smagajos nedrīkst ņemt vairāk kā vienu blakussēdētāju. Ar privātajiem auto braukt ir labāk, jo ātrāk. Smagā šoferis mūs izlaida nekurienes vidū - kādā parkošanas vietā, kur pārsvarā bija smagie un ik pa laikam iebrauca kādas vieglās mašīnas. Neviena veikala. Un mums tikai viena ūdens pudele. Kad bijām tur sabijuši kādu pusotru stundu, sākām izjust nelielu paniku par to, ka būs jāpaliek ceļmalas krūmos. Panika pat nebija par to, bet par to, ka nav dzeramā ūdens. Bet galu galā sarunājām kādu vīriņu, kurš mūs ieveda Nīderlandē, kādus 30 km no Arnhem. Tur pēc neilga laiciņa tikām uz Arnhemu. Reizēm ir ļoti labi neizvēlēties braukt uz lielajām pilsētām. Viss ceļš kopā - ar gaidīšanām un mašīnmaiņām - 8 stundas. Un atkal esmu nodegusi sarkana.
Arnhema izskatās jauka. Rīt izpētīsim vairāk.
Nākamā pietura - 4dien Atntverpene. Šodien izpētījām karti un tomēr mēģināsim arī Francijā izbēgt no Parīzes un paklejot vairāk gar krasta malu.