Par spīti tam, ka pamodos ar tām pašam smagajām domām ar ko vakar aizmigu un par spīti arī tam, ka šodien pār mani valdīja tizluma dievs (izgāzti tējas biezumi uz sienas, 3 reizes izšļakstīta kafija, ieskrējiens ar vaigu balkona durvīs un sasaldēto zirņu paciņas, ko turēju pie sāpošās vietas, izgāšana) - par spīti visām šīm lietām, diena izdevās gana ražīga, darbīga. 1.Beidzot aizvedu atdot 2 maisus drēbju+somu+apavu;
2. Pamatīgi izmēzu istabu, pat brr to atzina, tātad tiešām redzamas pārmaiņas.
3. Izmetu visas apkaltušās zemes iekš puķupodiem, kuros šīs ziemas laikā pamanījos nobendēt vismaz 3 puķes.
4. Vispār izmetu pusotru lielo melno maisu ar visādām nevajadzīgām lietām.
5. Ieliku beidzot izmazgāties aizkarus.
6. Bet dienas lielākais prieks ir 2 mani jaunie istabas augi - šos es centīšos mīlēt un cienīt un turēt pie dzīvības cik nu tas būs atkarīgs no manis. Pat devām viņiem vārdus un lai vecie nejustos atstumti, kristījām arī viņus. Tā nu mūsu kopējā mītnē nu dzīvo arī Dvēslis, Rācenis, Tindra un Sanita.

Tagad ir tas ļoti patīkāmais pēc-darbīguma sagurums. Saldu dusu!