Es esmu apbrīnojama. Un tagad domāju vai tā ir cilvēciska vai sievišķīga īpašība. Lieta sekojoša - es ņemu un izdaru ko tādu, kasmani sāpinās vai sabojās garastāvokli vismaz uz pāris stundām. Un es labi apzinos, ka šādu reakciju tas izraisīs, bet tik un tā ņemu un izdaru.

Current Mood: ērcīgs

Mazās lietas:

Man gribas šūpoties.
Man gribas, lai man tajā dienā smaids no sejas nepazūd ne mirkli.
Man gribas brokastis gultā.
Man gribas, lai ballīte izdodas jauka, ne trula.
Man gribas pie jūras, bet ko nu par to.

Lielās lietas:

Man ļoti gribas izdarīt to lietu, ko esam nolēmuši izdarīt kopā ar brr (šoreiz būšu māņticīga un skaļi apkārt neizbļaustīšos, pirms tas nebūs pilnīgi droši)
Man gribas atrast kaut ko savu, darīt kaut ko savu.
Man gribas sevī ielikt fundamentālu harmonijas sajūtu.
Vai vismaz sakārtot sevi vēl par kripatu vairāk.
Negribas šaudīties un mētāties apkārt kā nevienam nevajadzīgai nokritušai lapai.
Man gribas iemācīties sadzīvot ar to pagaidām ārprātīgi biedējošo vientulības sajūtu.