Celies, velies, ej un cīnies! Tieši tāda šobrīd tā sajūta. Gāžas pār mani aizvien vairāk un vairāk un atbildību vairs nenovelt ne uz vecāku ne skolas muguras un teikt, lai viņi man visu sakārto un man izdomā. Viss pašai, viss pašai. Zinātu šito bērni, kad viņi tik traki vienmēr grib izaugt lielāki, divreiz pārdomātu šo savu vēlmi.

Viss mainaas ne pa dienaam, bet pa stundaam. Man gan viss tieshi preteeji lielaakai daljai paareejo. Ai, kaa gribeetos to visu izstaastiit paaris cilveekiem pie glaazes dzhintonika. Bet jaabuut uzmaniigai ar info izpaushanu netaa. Man liekas, ka manas mazaas smadzeniites nespeej izsekot liidzi visam tam, kas ar mani peedeejaa laikaa notiek. Ai, ai - vajag to dabuut no sevis aaraa, ai, kaa vajag.