Celies, velies, ej un cīnies! Tieši tāda šobrīd tā sajūta. Gāžas pār mani aizvien vairāk un vairāk un atbildību vairs nenovelt ne uz vecāku ne skolas muguras un teikt, lai viņi man visu sakārto un man izdomā. Viss pašai, viss pašai. Zinātu šito bērni, kad viņi tik traki vienmēr grib izaugt lielāki, divreiz pārdomātu šo savu vēlmi.
|