Pēc 3 dienu pabūšanas pilsētā, kurā var just svaigu gaisu un priežu smaržu, ir diezgan traumējoši atgriezties Rīgā. Bet ko nu par to - mēs šodien daudz braukājām ar cēlriteņiem, un daudz (es daudzāk, brr mazāk) sēdējām pie Gaujas, ēdām kūkas un dzēram gardu kvasu, ļaujot saulei mūs sildīt tā, ka tik elst un pūst tagad kaut kā jāsaņemas un jāsagatavo materiāli rītdienas mācīšanas reizei. ā, vēl es laikam esmu nolēmusi šo pavasari pavadīt vienos zilumos - tikko kā jau bija nozudušas visas iepriekšējā kritiena pēdas, es pamanījos nobumsināties atkal. šoreiz Valmierā, šoreiz ar cēlriteni, bet atkal pāris minūtes pēc riepu pumpēšanas. tagad manu labās kājas apakšstilbu rotā zilums aptuveni 20 cm garumā, kreisās kājas celis sasists/nobrāzts, un tās pašas kājas-pēdas locītava drusku smeldz. ha.