šis gads man ir atdevis spēju kaut ko uzrakstīt. Ar 'uzrakstīt' nedomājot cibas ierakstus. tas viss pagaidām ir stipri līdzīgā līmenī kā tad, kad es pirmo reiz sāku to darīt ap gadiem 16, 17, bet man ir cerība, ka tāpat kā toreiz, tā arī tagad, roka un doma ietrennēsies un viss aizies. tā spēja bij' pazudusi, līdz ar šādām tādām izmaiņām, kas sākās 2007. gada augusta beigās un man jau likās, ka atpakaļ neatgriezīsies, bet nu redz kā. Ciklveida attīstība vai kā lai nu to nosauc.

Tā kā man tikko piezvanīja darba devēja un paziņoja, ka man rīt ir brīvvakars, es atļaušos tagad kādu stundiņu, pusotru nosacīti paslinkot un kārtīgi ielasīties Ingas Ābeles "Paisumā".
trolejbusā izlasītās pirmās 5 lpp jau mani saintriģēja.
re kur arī dienas citāts:
"Viņas ikrīta gaišie labrītvārdi liecināja, ka viņa nav tikusi līdz sevij, līdz savām dusmām, līdz dziļi slēptajām šaubām, kas nozīmētu tikt izraidītai no Ēdenes dārza brīvībā. [..] Viņa nebija atslēgusi savā sirdī mazās durtiņas uz elles pusi, viņa palika pumpurā, visu mūžu pumpurā un bērnā. Un gar tādem cilvēkiem visvairāk asiņo nagi gan Dievam, gan ļaužiem, jo viņos ir kaut kas kaitinošs, pie viņiem ne Dievs, ne ļauži nevar pielietot savas bezgalīgās eksorcisma receptes, jo tādu cilvēku esamībā nav ļaunuma pazīmju - un Dievs var iet atvaļinājumā, jo nav kam tirgot indulgences. [..] Paliec bezpalīdzīgs kā zīdainis, kā dzīvnieks, kā cietumnieks, kā dzērājs, kā vienkājis tunelī, kā plānprātīgais - un pasaule ātri nobrāzīs tavu vaigu līdz asinīm, un tu sapratīsi, kālab vienmēr ir bijis vajadzīgs Dievs. Kamēr esi spēcīgs, tu liec debesis ragā. Paliec vājš - un redzēsi velnu. Ne jau ar ragiem un asti, bet ātri traucošās pasaules paviršās laipnības velnu, kas noglāstīs tevi līdz nāvei."

Tags: grāmata

Šausmīīīīīgi gribas suši, bet skopums neļauj maksāt 3 ls par piegādi, virs 15 ls iepirkties ar tā kā negribas un iet vienai uz melnsila ielā noskatīto Austrumu virtuvi ar' tā kā negribas.
voķ varētu pie manis uzrasties kādi trīs viesi ar nosacījumu, ka viņiem garšo suši.