Par to, ka šodien ir vella pekles datums liecināja tikai absolūtā transporta sazvērestība pret mani - uz darbu braukšanai paredzētais trolejbuss nokavēja kādas padsmit minūtes un vēl protams kādas pāris pastāvēja pārvarot nepārvaramo - pārbraukt pāri vanšu tiltam ap pus6iem. Mājupceļā viens no retajiem pēdējiem transportiem vienkārši neieradās, kā rezultātā es stāvēju 20 min pieturā gaidīdama citu.
Bet viss cits - lasi, aiziešana ar Aneti uz vienu alu (un tā kā meitenēm ar skaitīšanu viss kārtībā, tad, tad, kad viņas saka vienu, viņas arī domā vienu)un zupas ēšana un visi citi tie jaukie sīkumi bija baigi mīlīgi šodien.
Un tā kā Māra šodienas rītu vienkārši absolūti pazaudēja kaut kur starp pēļiem, tad tagad es nodošos neapdarītajām lietām. Labrīt/arlabunakti.
diemžēl, atcerējos vēl vienu lietu, ar ko šodiena iezīmējās kā vella pekles diena - man atkal nācās uzzināt par to, ka kādam līdzcilvēkam ir nopietna kaite. ja tā ir kaut kāda zīmju došana 'no augšas', tad tā ir diezgan nežēlīga. Nu nav tas godīgi, it nemaz.

Cilvēks ir biobomzis *

* bez noteiktas bioloģiskas nišas, tam nav piemērotas dzīvesvietas (kā dzīvniekiem - lāči mežos, lapsas alās, utt.)

pilnīga būdas šūšana! (par terminu paldies
montgomerijs)
jeb latviešu tautas ticējums - aizejot vēlā naktī gulēt, piecelsies sāpošām acīm, apdullušu galvu un nepatiku pret visu pasauli.

un, nē, tās nav paģiras.
</span>

Ir lietas, kas pierāda, ka arī es esmu tipiska dāmīte/sieviete nu vai vienkārši feminīns ārprāts. Pus 12os bij sarunāts tikties arbrr, lai kolektīvi dodos privāti apgriezt matus. Ņemot vērā to, ka vakar gulēt aizgāju ap 3iem, šorīts nebija patīkamākais. To vēl nepatīkamāku padarīja divreizēja transporta gaidīšana 10 min.  izbaudot uz sevi slapju sniegu un  cisku saldēšanu, jo biju iedomājusies, ka ellīgi gribas uzvilkt svārci. Lūk, jau pirmā sievišķīgā glupība, bet vispār ne par to stāsts.
Tad nu ierados attiecīgajā krustojumā, diemžēl padsmit minūtes ātrāk kā norunāts, kas nozīmē - salsti vēl.  šitik īgna es sen, aber nu ļoti sen nebiju bijusi. Tad nu beidzot aiz apvāršņa parādījās arī viņš un mēs pēc neilga brīža beidzot nonācām tur, kur mums vajadzēja nonākt. Viņš kā jau viņš atbrīvojās no ļoti nemanāma daudzuma matu, bet es teicu, lai tik šņikā nost tā lai redz. sajūta tāda, it kā būtu par 5 kg vieglāka, lai gan friziermeitēns varēja būt vēl drosmīgāks. bet nu neko. gan jau es viņai ierādīšu, ka no manas reakcijas nevajag baidīties - pat ja nepatiks, es jau skaļi neteikšu.
Nu vienvārdsakot stāsta morāle tāda - sieviete paliek sieviete - matu apgriešana gandrīz vienmēr maģiski iedarbojas īgnuma novēršanai un pacilātības iegūšanai.

ja man tā sajūta būtu jāvizualizē, tad laikam būtu šādi:

Tags: bilde