nesaprotu - priecāties vai skumt, ka tad, kad paziņoju visai pasaulei, ka gribu pazust, gribu lai manis nav, lai mani liek mierā, visi ņemās zvanīties un stāstīt cik ļoti kuram esmu mīļa, jauka un laba. Nu mieru man vakar vajadzēja, nevis visu to. Jo vakar es neticēju pasaulei un tās izteiktajiem vārdiem. un tā kā man nepietika laika sevi izdziedēt, tas turpinās šodien.
Var jau teikt, ka baigi jauki - rūpes un tā. Bet rūpēties jau var arī liekot mierā.
un jau vakar paredzētas lietas šodien notiek tieši tādā scenārijā, kā es to vakar izdomāju. Un tā protams nav nekāda romantiskā komēdija, kas man te tagad darās.
piu. piu. kāda foršdzīve.