mm mūld - eurotrip 2009

sen gaidīts un pavisam negaidīti tika piepildīta vēlēšanas izbraukt tādu aplīti pa eiropu. gandrīz jau pagāja garām, bet viss veiksmīgi nokārtojās. + vēl tak gandrīz bez kempera palikām, bet beigās dabūjām vēl labāku. es, roberts, alberts, laura un zane super foršajā rimor superbrig kemperī un rava, pegaz, smila, bungše un hugo (brāļi pāļi) otrajā mēslīgajā kemperī, kuram aizmugurējā logā vislaik bija redzam krāns.
4diena brauciens caur LT un naktī caur PL. mainamies ik pēc 3h. meitenes nestūrē, līdz ar to mums jāmainās biežāk. pa nakti guļu aizmugurē šaurajā gultā. izstiepties pilnā augumā nevaru un visu laiku kratos. kad atkal jāmainās pēc 6h, liekas, ka vispār neesmu gulējis. par laimi sanāk braukt pa bāni, ceļš tukšs, līdz vācijas pierobežā full stop sastrēgums. kustība uz priekšu tikai tik daudz cik kāds met apkārt un brauc prom. es nedaudz pabrowzēju karti navigācijā un nolemju riskēt - braukt pa totālāko meža ceļu, kuru var redzēt dabā, bet kartē nē. sākam braukt un uzreiz vēl 4 mašīnas mums seko. sak, ja jau tie izbrauks, tad arī mēs tiksim cauri. un risks attaisnojās pilnībā. izmetot pāris km līkumu, apbraucam sastrēgumu, kas no otras puses bija vismaz 7km.
5dien iebraucam berlīnē. sāk līt lietus un kādu stundu nosēžam auto. pēc tam izmetam loku pa centru, uzbraucam augšā tornī nofotografēties un braucam prom. berlīnē tā pa īsto biju pirmo reizi un man patika. patika, jo tur nav mega debesskrāpju un izteikta centra. visur kaut kas notiek. palika atmiņā kā liela mazpilsēta. vieta, kur noteikti gribētu atgriezties. galu galā ņemot vērā kaut vai šīs pilsētas neseno vēsturi, tur ir ko redzēt. vakarā braucam uz europark. pa ceļam pavakariņojam bāņa malā. naktī braucam.
6dien esam europapark. viennozīmigi vislabākais atrakciju parks kurā esmu bijis. cilvēki daudz un rindas garas, bet roller costeri - āaaaaaa un rokas gaisā all the way. vakarā braucam caur šveici uz itāliju. man sanāk stūrēt pa nakti. pēdējie 15km prasa aptuveni 40 min. braucam uz Menaggio pie Como ezera. starp Lugano un Como ezeriem sanāk spreidzes brauciens pāri kalniem un pa serpentīniem. robežsargi mūs pat neapstādināja, vnk draudzīgi pavāca malā konusus un barjeras, lai es kempera garo pakaļu varu izlocīt tiem cauri. pat labi, ka braucām pa nakti - mazāks trafiks.
7diena - diena, kad paliekam Europa Camping pie Ķērpjbārdīša un viņa bračkas. angliski runā tikai yes yes, bet viss notiek operatīvi. visu dienu nodzīvojam pie ezera. peldamies un neko nedaram. forša atpūta. vakarā dodamies uz pilsētas centru. pilsēta skaista. liekas, ka pēdējos 60 vai pat vairāk gadus tur vispār nekas nav mainijies. paēdam imho vislabākās vakariņas ģimenes restorānā. pat ja tā bija tikai pizza un mājas vīns, tā bija vislabākā pizza un visgaršīgākais vīns. atpakaļ ceļā, jau tādā normālā žvingulī iepeldam veco ļaužu deju vakarā un es ar pegazu, kāpjot viens otram uz kājām, raujam valsi visiem pa vidu. blakus dejo 2 pensionāres. publika manāmi sarosās. neviens jau prom nedzina, bet šķībi skatijās gan. bija jautri.
1dien vajadzēja agri celties un braukt uz venēciju, bet viss rīta cēliens ievilkās, jo lielākā daļa iepriekšējā vakarā traki saviļnojās un nebija braucēji. izbraukšana no kempinga un tālākais ceļš līdz bānim uz venēciju ir dikti lēns. ceļš šaurs, vienā pusē klints, otrā smagais/autobuss/cits auto. manevrēšana ar cm un pat mm precizitāti. neliels kontakts ar autobusu, bet citādi viss ok. tālak ceļš pa piebāztu bāni līdz venēcijai rit raiti, izņemot nelielu nomaldīšanos pirms pašas venēcijas. uz seno pilsētu maucam ar autobusu pa zaķi, protams. pati venēcija ļoti iespaidīga. man patika viss izņemot stulbos nēģerus, kas tirgo visādus sūdus un tos lētos suvenīru un kreklu tirgotājus uz ielām. nespēju tiem rast saikni un autentiskumu ar pašu venēciju. restorāns nepatika. vakarā braucam prom uz horvātiju caur slovēniju. visu laiku guļu nu jau savā divguļamajā gultā virs kabīnes - viss kā piemērots man. jocīgi, ka tikai pašās beigās visi atrada sev piemērotas guļvietas.
2-5dien esam Horvātijā. dzīvojam pa kempingiem. bijām Rovinj, Pula un Punat pilsētās un Plitvices dabas parkā. daba skaista. jūra sāļa, dzidra. atslābinoties var mierīgi dreifēt pa ūdens virsu. vienā kempingā noliku mopēdu uz sāniem. biki saskrāpēju plastmasas, bet nakts aizsegā neko nevarēja redzēt. šī valsts palika prātā kā polija pie adrijas jūras. serviss un cilvēki nepatika. uzkrītoša tūristu slaukšana, līdz ar to nebija nemaz tik lēti. kempingi pārpildīti, pilns ar vāciešiem, austriešiem. publika ļoti rezervēta un neatsaucīga. vienu vakaru izbraucām ar kuģīti, izgājām paēst un patusēt. pārsteidza cik jaunieši labi dejo lokālā šlāgera pavadībā. es biju traki saviļņojies no lokalā kaštolec vīna pa 2 lati, ka gribēju jau braukt ar taxi uz citu pilsētu uz disco, bet alberts atturēja un labi vien bija. no rīta pohas tādas ka maz neliekas. vienu nakti brāļi pāļi izdzēra manu vīnu un ālējās, kad mēs guļam. nācās noslānīt ar vadu. otrajā naktī mēs bunkšu apsedzām ar trepēm un nelielai atriebībai pielējām gultu. lai slapjāks miegs, tā teikt. gribēju nopirkt arī kādu labāku horvātu vīnu, bet veiklos nekas labāks par kaštolec nebija. līdz ar to palika iespaids, ka horvātiem labu vīnu nav.
6dien braucām prom no horvātijas uz budapeštu. pa ceļam piestājām pie balatona ezera un pavisam nejauši atklājām coke club siofok pilsētā. ezers liels bet sekls. lai peldētu, jāiet 100m iekšā. pati pilsēta galīga miskaste, bet tas pludmales bāriņš pie ezera gan bija baigi labais. baltās pludmales smiltis, mūzika, pludmales voļuks ar vietējiem, baseins un karsta saule. perfekta diena. manā skatījumā labāka par visām horvātijā pavadītājām kopā. puse gribēja palikt, bet es zināju, ka jābrauc tālāk un tā tomēr visi vēlā vakarā braucām uz budapeštu. vakariņojam ungāru restorānā ar mega procijām. es visu neapēdu. bija gan daudz gan garšīgi. ejot atpakaļ uz kemperiem, dzeram vīnu uz tilta un fočējamies. alberts izdomā fočēties lecot no tilta konstrukcijas uz brauktuves. piezemējas neveiksmīgi un potīte momentāli uzpampst. sāpes, bāla seja. saucam ātros. es braucu līdzi uz slimnīcu. slimnīca vēl sliktāka par rīgas 1. viss nolaists, kaut kādi bomži blakus uz ratiem guļ, bet ārsts par laimi sakarīgs. labi runā angliski un visu izskaidro. alberts varonīgi turas, milzīgās sāpes lasāmas viņa sejā. pašam vīna pudeles reibums pazūd kā ar roku noņemts. diagnoze pēc rengena - lauzts papēdis. kāja ģipsī. gribas ātrāk prom no slimnīcas. rēķins uz 80k + vēl zāles uz 10k forintu jeb aptuveni 340 eur. mēs vairs neko, bet brāļi pāļi un rava aizmauc uz kaut kādu narkomānu tusiņu. no rīta pamostas guļot uz ielas pie kempera.
7dien jau no paša rīta ir nenormāla svelme. ejam apskatīt budapeštu pa dienu. lēnas un negaršīgas brokastis. tiekam līdz parlamentam. es skrienu meklēt kādu aptieku, kas vaļā, jo ir tak 7diena. pie stacijas atklājas pamatīgs bomžatņiks un smirdoņa. ātri laižos prom, lai nebojātu iespaidu par visādi citādi jauko budapeštu, kas man atmiņā paliks kā lielo māju pilsēta. varbūt var vilkt paralēles ar rīgu, bet viss ir ievērojami lielāks, masīvāks. man patika. tur varētu aizbraukt vēlreiz. pēcpusdienā braucam prom. nu jau pavisam uz mājām. es braucu pirmais un man ļoti ļoti nāk miegs. saprotu, ka esam palikuši tikai divi šoferi un ir jābrauc. variantu nav. savu maiņu kaut kā novelku un eju gulēt. vēlāk nāk palīgā hugo pastūrēt mūsu kemperi. es izbraucu cauri varšavai. benzīntankā skatamies, kā sirmgalvis kaujas ar kaut kādu bomzi. sviests.
1dien pa dienu iebraucam rīgā. pēc ilgākas prombūtnes uz rīgu skatos tūrista acīm. pamanu bedrainās ielas, agresīvo satiksmi un, garām braucot, dažas paziņas. secinu, ka uz rīgu brauc tikai tie, kas visur citur jau ir bijuši. esam mājās.