| "I am looking for Marta", said the Information |
[May. 6th, 2007|11:40 pm] |
Un informācija mani atkal pati atrada. Es nezinu, kāpēc viņā tā šoreiz darīja, ko tas deva? Kāds bija/ir tās mērķis?! Bet tagad es katrā ziņā apzinos Huiņu, kura valda arī Latvijā. Un visas VIŅA huiņas ir sūdi salīdzinājumā ar šo. Es pat nezinu, kādēļ jūtos varbūt pat vainīga līdzi.. gandrīz kā Bonija un Klaids. varbūt tāpēc,ka mūs vienoja kas vairāk par sarunu- pavedinoši īss skūpsts un acu skatiens tik dziļi urbjošs, pēc tam jau oficiāls skūpsts ar atļauju. Un finālā? Man riebjas un ir apnicis Vīņam rakstīt, zvanīt, dot kaut kādu ziņu. Es viņu izdzēšu. Nevis lai dotu vietu "Klaidam", bet lai izbeigtu nevajadzīgo rutīnu nepieklājīgi ilgajā laika posmā, lai saprastu,ka viņa huiņa ir tikai maza gailēna sprēgāšana, kura man nav vajadzīga.
Rezumē? Laiks ārstē pat no mazo blondo vājībām. I need a man |
|
|
| Dienas frāze/doma/monologs(dialogs) shd |
[Apr. 11th, 2007|10:52 pm] |
|
"Es pārāk mīlu sevi, lai atļautos vēlreiz iemīlēt tevi!" |
|
|
| vitamīnu trūkums? |
[Apr. 8th, 2007|11:36 pm] |
| [ | mood |
| |  pissed off | ] |
un ziniet,kas vēl man besī???
tas, ka mani visu laiku kāds izmanto! Paldies par to pat nepasakot!
Besis paliek, mainās tik cilvēki un izmantošanas veidi |
|
|
| |
[Apr. 8th, 2007|10:17 pm] |
| [ | mood |
| |  worried | ] |
Fakin juuda! Apgaismība..
Tā visa padarīšana ir kā apburtais loks! nepārkāpjot kaut kādiem muļķīgiem principiem pāri, viss atgriežas tur pat, kur sākas.
un man atkal nākas pārliecināties, ja vēlies ko sasniegt, kko, kas būtu tev pasham par labu, tad ļoti vienkārši.. VISS ir jādara pašam!
Bet varbūt tā arī ir labāk- zini,ka viss ir uz paša pleciem, visu kontrolē pats..?! It kā man tā patīka labāk- nav neviens cits jāvaino 'paša neizdarībā, jābojā savi nervi ar to,ka jābļauj virsīu kādam citam, kurš neizdara tā, kā bij iecerēts.
Skābi, bet nu jau novirzījos no sākuma domas
Rezumē- jāizlemj, vai kaut kādi ieņemtie principi ir tā vērti, vai tie palīdzēs un veicinās progresiju |
|
|
| striipas ar striipaam un plankumus ar plankumiem |
[Mar. 20th, 2007|10:55 pm] |
| [ | mood |
| |  satisfied | ] |
| [ | music |
| | Mika- Relax | ] |
Par ceertamiibu liecina tas,ka tomeer vajag fluiidus raidiit pareizajaa virzienaa! ;)
Kaa saciitin jaasaka- striipas ar striipaam un plankumus ar plankumiem!
Salds ne tik salda fluiidus vienkaarshi nepiekjer. nu nepieliip,ka es saku! :D |
|
|
| gandriiz sabijos :D |
[Feb. 18th, 2007|12:20 am] |
Es shd taa domaaju un centos atcereeties. Un taa kaa gandriiz sabijos,meegjinaadama atcereeties savas peedeejaas intiima rakstura attieciibas. Bet tad es padomaaju veelreiz un paardomaaju- nomierinaajos ;)
Viss kaartiibaa- evriising is ander kantrol :D |
|
|
| Vīrietis- suns ar dzīvnieciskiem Pamat instinktiem |
[Feb. 17th, 2007|05:37 pm] |
Balstoties uz atziņu- Vīrietis gluži kā suns sajūt, kad „kucīte meklējas”, man radās vēl kāda versija par „neveiksmi”. Vai varētu būt tā, ka tās kucītes, kuras jau ir aizņemtas, tiek kā apzīmētas ar sievietēm nejūtamu, bet vīriešiem sajūtamu KAUT KO, piemēram, kaut ko līdzīgu testosteronam, ko sajūt vīrieši un tad viņi tai netuvojas, jo zina, ka viņa nav brīva, ir jau „apzīmogota”. Līdz ar to gudrākie (un ja ir vājāki par „īpašnieku”) netuvojas, bet mazie, nezinādami spēles noteikumus, nebaidās un uzdrošinās, līdz ar to riskējot smagi krītot no „īpašnieka” rokas..! Un no tā atliek izsecināt, kādas ir „kucītes”! Gluži nevainīgas, neko ļaunu negribēdamas, rotaļīgas. Gluži kā Odrija Hepberna- labā un ļaunā/nešpetnā iemiesojums. Un kā mazs rotaļīgs skuķis spēcīgākā paspārnē- drošībā, kurā tik pat labi var būt spožs briljants stikla vitrīnā, kaitinādams pārējos ar savu krāšņumu un piederību citam, tikai vienam, taču iespējams patiesībā alkst piederēt kādam citam, varbūt pat vairākiem..
Līdz ar to izveidojas dzīvnieciska, primāra cīņa par mātīti, tēviņu starpā. Sievietes estrogēna pārākums pār vīrieša primāro, vienkāršo prātu. Viena vīrieša īpašnieciskums pār kaut ko daiļu, ko tas nevienam nevēlas atdot, taču ļoti ar to lepojas izrādot citiem, kaitinot tos, līdz ar to riskējot, radot lielāku iespēju, ka īpašums tiks nozagts. |
|
|
| pašapmāns |
[Jan. 31st, 2007|11:09 pm] |
Pašapmāns.. Sasodīti pats bīstamākais, kas mīt mūsos. pats bīstamākais,kas spēj sagraut it visu- skaisti ķieģelīti pa ķieķelītim mūrēto aizsardzības valni.
"es lepojos ar sevi!"; "mans lemums mani ir spēcinājis!"
-neaiztiec, tad nekodīs! <-- pasaules jau sen zināmākā gudrība:
VISVIEGLāK UN VIENKāRšāK IR IGNORēT/IZVAIRīTIES
Cik ērti- turpinam, cītīgi turpinām barot pašapmānu. Žetons par apņēmību un pārliecību!
paņem kociņu un pabaksi sūdiņu..-sāka smirdēt,ko?
iekoda lauva,kuru kā mazs bērns principiāli raustīji aiz ūsām tikai tāpēc,ka vecāki teica, lai tā nedara?! nu, kuru tas pārsteidza? NEVIENU! mani tas nepārsteidza. man pašapmāns ļoti veksmīgi novilka savu tik skaisti balto mētelīti. Kas bija apakšā? Kā tas briesmonis izskatās? tas nu ir atkarīgs no katra paša.. Manā gadījumā- sirēna ar nazi rokās, viss tās ķermenis ir no ūdens. Ta uzbrūk, tā dur, ta apņem, tā slīcina! Neuzveicama..
NĒ!- ignorējama-aizmirstama. Jau reiz satikta.. UZVEIKTA!
Man palīdzēja pats vecākais eksistējošais vīrs uz šīs pasaules- mūžīgais visu glābējs- izpalīdzīgi divkosīgs viņš, maita..! bet viņa pakalpojumi ir pārāk vērtīgi, lai atteiktos, tāpēc atkalapvienošos ar viņu aliansē, cīnā pret sirēnu- pašapmānu. |
|
|
| Karavīra sieva jeb tukšums nākamības kristāla lodē |
[Jan. 29th, 2007|11:02 pm] |
Un es sajutos kā vientuļā māte, kā karavīra sieva- viena pati ar auklējamo un audzināmo, ar tev (par to) jārūpējas- attiecībām. Un tad palika grūti.. pat ne grūti. Vienkārši vienaldzīgi. Vairs nebija motivācijas, vairs neredzēju bildi stikla bumbā, kas rāda nākotni..! vai par to liecināja pārlieku lielā sentimelitāte? Pārlieku biežās asaras? Kuram visam pamatā, visticamāk, ir vienkārši bezspēks- mīļuma trūkums. PATIESA mīļuma. ABPUSĒJA mīļuma.
Visu spēku izsūc izlikšanās- trula smaidīšana un pienākuma vārdu rakstīšana(!). kas vairs nenozīmē un neizraisa neko, taču, lai glābtu šo vārdu nozīmību (kaut vai manās acīs priekš manis) es tos vairs nelietoju! Taupu kam īpašam! Kādēļ laupīt nozīmi sev?!
Un tad pienāca laiks, kad es centos saskatīt vēstures atkārtojumu! Kas, cerams, tāds arī ir.. un es sāku skatīties citā stikla lodē, pamazām ieraudzīt jaunu, miglā tītu, bildi. Īstenība vai ilūzija? Pagaidām cerība, vēlme, sapnis- mierinājums! Tikai ceru, ka tā ir nākamības lode, nevis pagātnes..! |
|
|
| Viena skaņa jeb „Līst” dzīvē |
[Jan. 29th, 2007|10:55 pm] |
Viena skaņa jeb „Līst” dzīvē
Vai ir kas tāds, kas spēj tevi vēl vairāk mentāli, garīgi, fiziski un morāli iztukšot, kā viens vārds- NĒ! Tās ir tikai divas skaņas, viena zilbe, viens elpas vilciens, trīs sekundes simtdaļas! BET ja tas skan no pareizās (attiecīgi) mutes, tad tas tevi var iznīcināt! Kā milzu cunami piejūras ciematiņu, kā vējš aizpūzdams nieka smilšu kaudzīti.
Lai arī, cik spēcīgs tu būtu pret citiem cilvēkiem, taču pret sev mīļoto tu neesi nekas! Tu esi niecība, bezspēcīgs planktons pret haizivi.
Un jūs abi runājat. Stāvat ārā pie mājas, taču mājas atslēgas nav! Tās ir pazudušas (vai tiešām?)! Vārtu atslēga ir pie tevis, un tu tos atslēdzi, taču mājas? Tai ir jābūt pie viņa! Tā ir pie viņa, ja pukst vēl sirds un lido taureņi. Tā ir pazudusi, ja iekšā ir piķa melns tukšums, vienaldzība, nāve.
Un tieši šajā brīdī, kad tu saproti, ka atslēgu nav, viss sabrūk! Pliķis sejā un tu sāc izzust- lietū izkust, vējā- tevi aizpūš projām pa smilšu graudiņam, kā no smilšu čupiņas. Un vairs nav nekā. Ir tikai slapja peļķe, pārvietota smilšu čupiņa- atmiņas. Kurās raugoties viņam ir tikai divas iespējas- skatīties, aizmirst un iet tālāk, vai skatīties, atcerēties, PAMOSTIES un skriet pakaļ- saslaucīt peļķi, atdabūt smilšu čupiņu, ‘taču vai tas vēl būs iespējams?
Jā, ja saule nebūs peļķi izžāvējusi un vējš aizpūtis smiltis tālāk, ko visu var veikt vilcināšanās! Pārāka gaidīšana, domāšana. =>
Pagaidīt, lai nogatavojās, bet var sapūt- pārlieku ilgi skatīsies, domāsi, saule peļķi izžāvēs, vējš aiznesīs smiltis pārāk tālu! |
|
|