| Vīrietis- suns ar dzīvnieciskiem Pamat instinktiem |
Feb. 17th, 2007|05:37 pm |
Balstoties uz atziņu- Vīrietis gluži kā suns sajūt, kad „kucīte meklējas”, man radās vēl kāda versija par „neveiksmi”. Vai varētu būt tā, ka tās kucītes, kuras jau ir aizņemtas, tiek kā apzīmētas ar sievietēm nejūtamu, bet vīriešiem sajūtamu KAUT KO, piemēram, kaut ko līdzīgu testosteronam, ko sajūt vīrieši un tad viņi tai netuvojas, jo zina, ka viņa nav brīva, ir jau „apzīmogota”. Līdz ar to gudrākie (un ja ir vājāki par „īpašnieku”) netuvojas, bet mazie, nezinādami spēles noteikumus, nebaidās un uzdrošinās, līdz ar to riskējot smagi krītot no „īpašnieka” rokas..! Un no tā atliek izsecināt, kādas ir „kucītes”! Gluži nevainīgas, neko ļaunu negribēdamas, rotaļīgas. Gluži kā Odrija Hepberna- labā un ļaunā/nešpetnā iemiesojums. Un kā mazs rotaļīgs skuķis spēcīgākā paspārnē- drošībā, kurā tik pat labi var būt spožs briljants stikla vitrīnā, kaitinādams pārējos ar savu krāšņumu un piederību citam, tikai vienam, taču iespējams patiesībā alkst piederēt kādam citam, varbūt pat vairākiem..
Līdz ar to izveidojas dzīvnieciska, primāra cīņa par mātīti, tēviņu starpā. Sievietes estrogēna pārākums pār vīrieša primāro, vienkāršo prātu. Viena vīrieša īpašnieciskums pār kaut ko daiļu, ko tas nevienam nevēlas atdot, taču ļoti ar to lepojas izrādot citiem, kaitinot tos, līdz ar to riskējot, radot lielāku iespēju, ka īpašums tiks nozagts. |
|