Below are the 3 most recent journal entries recorded in marta_zakis' LiveJournal:

Friday, June 26th, 2020
2:50 pm	Ghosting - because your just not worth it hun Šodien atkal indēju sevi ar savām domām un jautājumiem. Ghosting viennozīmīgi un bez šaubām ir vissnežēlīgākais veids kā izbeigt ilgstošas attiecības. Tik daudz jautajumu, kauna sajūtas, domas, par to ka noteikti pati kaut ko izdarīji ne tā. Tikai tā kā tev nav idejas ko tieši, smadzenes pašas izdomā 101 dažādu iemeslu kapēc tu nebiji tā vērta, it īpaši ja jau pirms tam nebiji diez ko pārliecināta par sevi un mocījies ar mazvērtības kompleksiem. Parasta izšķiršanās pasāp, bet tās sāpes pāriet daudz ātrāk. Parastas izšķiršanās gadījumā tu vismaz tiec nostādīts fakta priekšā un viss kas atliek ir samierināties ar jauno situāciju. Ghosting gadījumā, pat tad, kad sen vairs nemīli to cilvēku, tu domā par to kāpēc tu biji tik briesmīga/slikta/pretīga/nevērtīga/utt, ka nebiji pelnījusi pat parastu vienkāršu cilvēcisku cieņu, it īpaši no cilvēka, kurš pavisam nesen bija apgalvojis, ka tevi mīl un, kuru tev šķita ka pazīsti un kuram tu uzticējies, kurš solīja, ka tevi nekad nesāpinās un nepametīs. I would know. Ir pagājuši gandrīz 10 gadi. Es 100% negribētu būt ar viņu kopā, bet es vēl joprojām gribētu saprast, es vēl joprojām gribu zināt kāpēc, es vienmēr gribēšu zināt kāpēc. Kau vai sms ir labāks, par pilnīgu pazušanu. Sociālā izolēšana ir ļoti nežēlīgs sodīšanas veids, it īpaši attiecībā uz cilvēku kas jau tā ir viens un kuram īsti nav ģimenes vai savas "cilts". Tu vari būt vienaldzīgs un neuztraukties par to, ka "visi" tevi ienīst un ignorē, tikai, ja (1) tev ir kaut vai neliela, bet uzicama un stabila aizmugure, aka, ģimene, vai (2) tu esi psihopāts un tev ir kaut kādas smadzeņu darbības novirzes, kuras ļoti iespējams ir izraisītas pāšsaglabāšanās mehānismu rezultātā, jo bērnam ir vajadzīgs kāds kas par viņu parūpējas un aizsargā. Bet diemžēl realitāte ir tāda, ka ne visiem paveicas, un tiem, kam paveicas, viesbiežāk nekad pa īstam nesaprot tos, kuriem nepaveicās. Vismaz ne tad kad runa ir par realitāti. Filmās un grāmatās varoņiem just līdzi ir daudz vieglāk. (Comment on this)
Tuesday, June 23rd, 2020
10:12 pm	Man ir bail pārāk sacerēties, bet lai kā es to mēģinātu pieklusināt, manī aug biedējoši daudzsološa cerība, ka varbūt man tiešām būs "redemption arc". Lūdzu, kaut tā nebūtu tikai nežēlīga likteņa ironijas izraisīta mirāža. Es vēlos ticēt, ka ir cerība un viss ir pa īsam. Bet ir bail uzticēties, pēc visām tām reizēm, kad tiku uz mirkli pacelta tikai, lai tiktu nomesta vēl zemāk un izsmieta par savu naivumu un uzticēšanos. Ir tik ļoti bail tikt atkal sāpinātai, un nekas tik ļoti nesāpina kā nodevība no cilvēkiem kuriem uzticējies par visu visvairāk, bet....mēģinu atcerēties, ka tik ilgi kamēr esmu patiesa pret sevi un nepārkāpju savus principus, viss būs labi. Un vismaz šoreiz, es neesmu pilnīgi viena. Šoreiz, lai kas arī notiktu, man ir viens cilvēks kas būs ar mani. Kas būtu domājis, ka tikai viens cilvēks, var radīt tik daudz drošības sajūtas. (Comment on this)
Friday, March 13th, 2020
9:32 pm	Dzīvē nav taisnības jeb da ejiet jūs visi ar savu Koronu So, rīt man paliek 30 gadi. Īstais brīdis kad atnākt atpakaļ uz cibu. Plāns bija rīt no rīta braukt uz Latviju, tasīt tusiņu, bet visi no manis tik pārbijušies, ka gribot negribot ar visu to sūda koronu visu vajadzēja atcelt. No vienas, puses, ok, jābūt uzmanīgiem utt. (būt uzmanīgām un atbildīgam gan nenozīmē panikot), bet ir besis, jo es tāpat jau kādu nedēļu sēžu mājas, pirms tam arī bija tikai mājas-darbs-mājas maršruts, darbā visu dienu nosēžu pie datora, pusdienās neeju, ne ar vienu netusēju un apkārt neblandos. Bet tikai tāpēc, ka dzīvoju Beļģijā, es esmu īpaši bīstama (lai gan ja es atbrauktu atpakaļ no Latvijas uz Beļģiju, mani šeit darbā arī uzreiz aromātiski uzskatītu par bīstamu). Savukārt par tiem konkrētajiem cilvēkiem, ka no manis baidījās, daļa šobrīd vandās pa Vecrīgu un vēl diviem cilvēkiem pašiem bija klepus līdz tādai pakāpei ka parunāt pa telefonu nevarēja vēl dažas dienas atpakaļ. Bet abi sāka teikt, ka baidās mani satikt, nevis, ka baidās mani ar kaut ko aplipināt.... Nez, man tas viss varbūt mazāk kaitinātu (lai gan es neticu, ka es pilnībā varētu samierināsiet ar dzimšanas dienas zaudēšanu jebkurā gadījumā), ja attieksme būtu bijusi drusku konsekventāka. Un lai kā es arī kaut ko saprastu ar prātu, vēl dažiem liekas ka es pat nemaz justies slikti nedrīkstu par to ka tupēšu viena pati savā dzimšanas dienā ieslēgta mājas. Common, visticamāk sēdēšu skatīšos netflix ar kaķi un ēdīšu saldējumu....man par tādu scenāriju būtu pofig citās brīvdienās, bet ne jau pašai savā jubilejā... Nafig, jūs man stāstiet par to cik labi, ka viss atcēlās, ka nosvinēšu pēc pusgada, ka šādi ir drošāk, kamēr paralēli sūtat bildes kur jūs dzerat? Bļa, varbūt nevajag? Un jā, jā, es zinu, ka noteikti neesmu vienīgā, kurai šis marazmainais vīruss ir pabojājis dzīvi....bet cilvēki mīļie vismaz domājiet arī drusku ar galvu. Eh, vēl vakar viens paziņa Latvijā baidoties no Koronas atteicās satikt lietuvieti, kurš nav bijis nekādās ārzemēs. Bļa, Lietuvā ir mazāks saslimušo skaits. Kāda ir jūsu loģika? Tiem, kas uztraucas, apsveicu, bet lūdzu aizsargājat sevi visu laiku nevis tikai brīžiem vai skata pēc. Latvieši nav suņi, mēs arī spējam to vīrusu pārnēsāt. (Comment on this)