2/13/14 02:02 pm
nesen braucām mājās no vīnošanas un autobusā pretī mums apsēdās tāda nedaudz jocīga meitene. manā vecumā vai nedaudz vecāka. viņa tramīgi skatījās apkārt, dīdījās un grozījās uz krēsla, skatījās te pa logu, te uz cilvēkiem apkārt. kad tas sāka kļūt pārāk uzkrītoši, jautāju, vai viņai viss ir kārtībā. viņa izmisumā ieplestām acīm skatījās uz mani un teica: "man liekas, ka man patīk meitenes. viņas visas ir tik skaistas, bet es esmu tik neglīta!" tad viņa sāka raudāt, bet es viņu mierināju, sakot, ka, pirmkārt, viņa ir smuka un, otrkārt, tas, ka viņai patīk meitenes, nav nekas briesmīgs, un vispār, ka viss ir kārtībā. raudāt viņa pārstāja, bet turpināja tāpat kā iepriekš trauksmaini skatīties apkārt.
un nedaudz pirms izkāpšanas mēs sapratām, uz ko viņa tik ļoti skatījās - uz krievu tautības meiteni ar sarkanām lūpām un gariem matiem, kas turpat netālu stāvēja ar savu puisi. krievu meitene izkāpa tajā pašā pieturā, kurā mēs, bet savādā meitene tikai noskatījās viņai pakaļ ar trakām acīm.
tas bija ļoti savādi. ļooooti.
3/7/13 06:14 pm
cik es pati sev brīžiem liekos banāla - tas, ko es saku un rakstu, pēc mirkļa liekas pilnīgs stulbums, es negribētu ar tādu cilvēku runāt. es negribētu ar sevi runāt? tā ir slikta pazīme.
1/29/13 11:17 am
ļooooti slikti, viss slikti, esmu sliktākais cilvēks pasaulē.
bet vispār vakarnakt nahaļavu spēļu zālē vinnēju 50ls.
12/17/12 11:40 pm
manā dzīvē krīzītes parasti iestājas aptuveni reizi gadā, un tas parasti sakrīt ar laiku, kad gāzes balonā beidzas gāze.
un gāzes balonam drīz beigsies gāze.
12/16/12 09:49 pm
ak, vai, kā Ziedonis tikko iedeva pa pauri:
"Kad mēs esam mīlestības vidū, mums tomēr nav miera, mēs gribam tālāk un tālāk un, paši nezinot, ejam no tās laukā."
11/17/12 01:44 pm
Veronikas blogs uzvedināja uz domām, kāpēc es mācos to, ko mācos. Visu laiku biju pārliecināta, ka tas ir tikai pašas intelektuālās attīstības jautājums, ka nebūšu nekāda pētniece, ka man nav iekšā to darīt. Bet kāpēc gan ne? Kāpēc izniekot valsts naudu un pēc studijām iet strādāt kaut kādā maksimā un pelnīt naudu citiem? Varbūt tomēr vajag kaut ko dot atpakaļ? Laikam mazliet patriotiskais noskaņojums uz svētkiem nez no kurienes uzradies. Tikai ko darīt- nav ne jausmas.
3/15/12 05:27 pm
un vēl es esmu ļoti pilna mīlestības. es varu tikai apskaut cieši, cieši un miljons reizes teikt, ka mīlu, bet tāpat tas liekas par maz, jo es mīlu vēl vairāk.
3/15/12 05:15 pm
kad es lasu Ingu Ābeli, man liekas, ka es palieku cita, īsta. liekas, ka man no kājām izaug saknes un pirksti kļūst par zariem, es saaugu ar dabu un visu redzu skaidrāk un skaudrāk. tad tā pasaule, kas manī iekšā, kļūst liela un iznāk uz āru, saplūstot ar ārējo. tad arī mīlestība rādās īstāka un dziļāka, tad es zinu, ka nav jāšaubās.
Ābeles darbi padara cilvēku par cilvēku. es jūtos dzīvāka par dzīvu.
bet reizēm es jūtos tik vāja, it kā visi muskuļi būtu atslābuši. paskatos uz glāzi savā rokā un brīnos, ka tā vēl nav izslīdējusi un sašķīdusi pret grīdu. tad jau laikam vēl ir spēks, ja tā glāze turās rokā, ja roka tur glāzi.
12/24/11 03:56 pm
vajadzētu sākt tīrīt dzīvokli un cept kūku, bet tagad varetu tikai ieritināties zem segas un pinkšķēt, cik viss slikti. es gribu, lai D. ir mājās, bet viņam darbs, es gribu, lai mēs abi varētu vakarā braukt uz jelgavu, bet man rīt 8os no rīta darbs.
sasodītie komerciālie ziemassvētki padara cilvēkus tikai nelaimīgus- atņem mums mīļos, atņem mīļajiem mūs, atņem labo garstāvokli, atņem mieru, atņem īstos svētkus.
riebjas, pretīgi, gribu vemt.
12/5/11 04:47 pm
stāsts tāds:
mana mamma nodarbojas ar visādu lietu apgleznošanu, tajā skaitā kaklasaišu. viņai ir vairākas dāmas, kas pārdod tirdziņos/veikalos/galerijās mammas darbiņus. viena tāda diezgan bezkaunīga- neatdod laikā naudu par pārdotajām precēm un tamlīdzīgi. viņas kroņa numurs bija uzlikt vienu no mammas kaklasaitēm ap kaklu mirušajam flamenko ģitāristam andrim kārkliņam(kurš man nez kāpēc vienmēr ir ārkārtīgi nepaticis) pirms viņa guldīšanas zārkā. protams, mammai par to neviens neko nejautāja, tikai pēc tam, kad viņa sāka interesēties par to, kur tad ir nauda par pazudušo kaklasaiti, dāma atzinās, ka uzlikusi nelaiķim, jo tas tak viņas mīļais kārkliņš, un tu taču neprasīsi naudu par tik cēlu žestu. un vispār viss jau sen zem zemes. mamma, protams, šokā- nav viņai nekāda sakara ar kārkliņu, lai tik atdod naudu. beigās laikam pusi no summas atdeva, bet vispār jau baigi muļķīgs pasākums. nu un mazliet arī smieklīgi.
te galvenais varonis
http://bit.ly/sPbLXT
11/3/11 09:12 pm
līdz šim vienmēr uzskatīju, ka man ir ļoti stipri nervi un vispār lieliskas spējas kontrolēt savas emocijas. bet vienkārši ieiet ar draugiem apskatīties smuku itālijas baznīcu, tur pēkšņi izplūst asarās un nevarēt sevi savākt- to gan es no sevis nebiju gaidījusi. pašai sāk no sevis bail palikt.
10/12/11 08:47 pm
vakar atkal mēģināju taisīt drāmu. kā šodien izrādījās, ir pilnmēness, tāpēc man ir skaidrs, kāpēc es atkal dzenu muļķi. protams, no drāmas atkal nekas nesanāca, jo, ja patiesā drāmā sieviete ir izplūdusi asarās un rīstīdamās kliedz, tad es tā vietā vienmēr smejos. cenšos jau savaldīties un izlikties dusmīga, bet nesanāk. tad mēs smiedamies izkaujamies un pēc tam ir tik labi, liekas, ka mīlestības ir palicis vairāk. un tad saprotam, kāpēc radies teiciens "ja sit, tad mīl".
9/20/11 03:21 pm
vakar mans kaķis iekrita tualetes podā, kurā tikko bija ielieta krietna deva domestos. viņš bija panikā un ņaudēja aizkapa balsī. es biju vēl lielākā panikā, saprotot, ka viņš tūlīt sāks laizīt savu slapjo kažociņu. kažociņu, kurš smird pēc hlora un noteikti ir indīgs. domestos taču ir indīgs! ķēru mazo aiz ķepām un šāvu zem dušas. viņš bija tādā šokā, ka iekrampējās manā rokā un sastinga, protams, pirms tam paspējot nolidināt visus miljons mazgāšanās līdzekļus no vannas malas. cerot, ka esmu indi pietiekami izskalojusi, ietinu viņu dvielī, mīļoju un teicu, ka viss būs labi. tad viņš sāka murrāt. tas mums bija ļoti liels pārdzīvojums.
9/6/11 05:09 pm
šodien apmēram minūtes laikā redzēju veselas divas jocīgas lietas:
1) zaļu, sagrabējušu busiņu, ko rotāja tikai un vienīgi uz durvīm uzlīmēta melnbalta a4 formāta fotogrāfija, kurā redzams padzīvojušas mūķenes portrets
2) mazas, resnas ebreju meitenītes savos melnajos sarafānos masīvi lēkā pa batutu
vienu brīdi nevarēju saprast, vai tā ir patiesības vai vakardienas uzdzīves sekas`
8/31/11 03:58 pm
ja tavs puisis bez prasīšanas iztīra tava(nevis jūsu) kaķa kastīti, kamēr tu guli, tad viņš tevi mīl. un tev arī viņš jāmīl <3
8/22/11 09:12 am
mums atkal naktssarga un veļasmazgātājas periods. tikai otrādi. es strādāju pa naktīm, viņš pa dienu. satikties varam uz stundu no rītiem starp mūsu abu darba laikiem. skumji un bēdīgi tā dzīvot. nu labi, es laikam pārspīlēju, šis periods nekad neilgst vairāk kā 3 dienas. bet man tie ir 300 gadi, bļa!
vispār es jūtu, ka sāku kļūt par vienu no tiem cilvēkiem, kas agrāk man šķita ārkārtīgi kaitinoši un nomācoši. tādi cilvēki, kas aizrautīgi bučojas, stāvot rindā kafejnīcā, draugos liek savas pārīšbildes, uzskata, ka dzīve ir tik skaista un vispār ir tādi sauļuki, ka vemt gribas. tagad man ir skaidrs, ka ļubestība tāda ir, un pārējiem nekas cits neatliek kā to paciest. tāpēc piedodies, ja varat.
7/23/11 05:51 pm
es un mans mazais čoms
7/20/11 09:53 pm
jelgavā kaimiņi pārbūvē māju. uzceļ vēl otro un trešo stāvu, aizsedzot skatu uz koku, kura siluets, skatoties pa manas istabas logu, atgādināja manas mammas seju profilā. man skumji.
7/15/11 11:06 am
tagad patiešām mēs pārtiekam viens no otra un arī no akcīzes precēm. neesmu normāli ēdusi jau apmēram nedēļu. vienkārši negribas. šitā vēl nav bijis, un tas laikam kaut ko nozīmē.
7/14/11 01:15 pm
man šķiet, ka ir tauriņi. beidzot! :)