Skatamies mikrofonu. Tur Ozols. Atceros, ka apmēram 5. Klasē apmainīju Ozola plakātu no Spicās pret zirga figūriņu. Klasesbiedrenei patika Ozols, man zirgi. Tas bija pirms aptuveni 12 gadiem.
| |
|
Skatamies mikrofonu. Tur Ozols. Atceros, ka apmēram 5. Klasē apmainīju Ozola plakātu no Spicās pret zirga figūriņu. Klasesbiedrenei patika Ozols, man zirgi. Tas bija pirms aptuveni 12 gadiem. |
|
| |
|
Tas moments, kad rakstu maģ.darbu par muzejpedagoģiju, bet īsti nezinu par ko precizāk, tāpēc nejauši būšu izstudējusi visu par šo tēmu. Un nebūšu tā arī neko uzrakstījusi pašam darbam. Neveikli. |
|
| |
|
burti
visos tos gadus, kad vientuļi spēlēju Lingo, un par mani smējās.... Tagad ir pienācis mans laiks. Kurš smiesies pēdējais? un jā - aicinu savus draudziņus ciemos spēlēt Scrabble. |
|
| |
| |
|
14. Februāris mums ir parasta diena. Idejiski un praktiski neatbalstam komercializāju šajos svētkos un amerikānisko ideju par čaļa atbildību, naudas tērēšanu, obligātajām aktivitātēm. To visu papildina meitene apspīlētā kleitā, ar sarkanu rozi rokās, februārī klīstot pa ielu ar bīstami augstiem papēžiem un iespēju apsaldēt nieres dēļ plānajām zeķubiksēm un īso jaciņu. Blakus čalis, kurš ir izplānojis un samaksajis par visu vakaru, galvenokārt, lai tiktu biksiņās, vai vismaz varētu pabāzt nosvīdušo plaukstu aiz krūštura. Otrs iemeala, kāpēc viņš tā ir centies - lai čiksa neapvainotos un nepamestu viņu. Tāpēc mēs kā veiksmīgs pāris, cenšamies ignorēt lielos vilcienos visus atribūtus. Pilnīgi nejauši decembrī pamanīju, ka JRT atkal izsludinājis trīs izrādes Latviešu mīlestībai. Nopirku uzreiz divas biļetes vienīgajā datumā, kad vēl bija pieejamas lētās biļetes pašāa beigās. Kr.nācās aizņemties studenta apliecību, lai tiktu iekšā. Sapucējāmies, jo cieņa pret teātri. Uzvilkām smukas melnas drēbes. Nu tā, zolīdi. Izrāde bija gara, jau pēc trešā cēliena sākām domāt par ēdienu. Pa ceļam uz pieturu gājām garām B burgeram. Pa logu izskatījās, ka tur neviena nav, tukši galdi. Iegājām. Nopirkām episkus burgerus ar kartupeļiem. Uz galda vāzē nestāvēja krizantēmas bet sarkanas rozes. Svečturos sarkanas sveces sirds formā. Mazliet nosalām gaidot autobusu, bijām vēlu mājās. Es biju nopirkusi rimi uz atlaidēm ļoti lētu vannas bumbu. Uztaisījām karstu vannu. Pasēdējām tā romantiski. Es gan tā pieēdos to burgeri, ka spiež puncīti vēl šodien, tāpēc pēc vannas vnk gājām gulēt. Bet tā mēs neatzīmējam 14.februāri. |
|
| |
|
Daudziem mūsu sabiedrībā vēlaizvien šķiet, ka vēsturnieka uzdevums ir par katru cenu audzināt patriotus. Tā uzskatīt ir maldīgi un bīstami. Patriotisms ir dzimtenes mīlestība. Bet mīlestību nevienam uzspiest nevar. Tā ir cilvēka izvēle. (Purēns, 2006) |
|
| |
|
ir 7.janvāris, runā, ka ārā ir -22 grādi pēc Celsija. Un cilvēki dodas uz muzeju. Muzeju. Reāli iet ārā no mājas, dzenas cauri visai Ķīpsalai ar kājām (jo te nebrauc sabiedriskie un nav kur nolikt mašīnu), lai apskatītu muzeju. Daži ir atnākuši otru reizi. Un kā tu pavadi šo aukstumu? |
|
| |
|
ja pirms lekcijas/eksāmena es iedzeru glāzīti Šarlotes liķiera, es smaržoju pēc šokolādes, alkoholisma vai izmisuma? |
|
| |
|
ar šo iesāku savu tagu #muzejstāsti - par to, ko man pastāsta muzeja apmeklētāji. 4 jauki, viegli pensionēti tūristi no Anglijas stāsta, ka ieradušies Latvijā, jo viņu draugs ir no Latvijas. Drauga tēvs esot iesaukts armijā vāciešu pusē, tad angļi viņu noķēruši, bet ļāvuši izbēgt, pagriežot muguras pret viņu un viņš izbēdzis uz - Angliju, protams. Visu mūžu nodzīvojis Anglijā, jo nedrīkstēja atgriezties. 90ajos radās izdevība atgriezties. Vispirms devies uz savām lauku mājām. Dienā, kad viņu iesauca armijā, viņš braucis uz māju ar riteni, kuru nometis pie mājas priekšā, sapakojis mantas un devies uz iesaukuma vietu. 90ajos atgriežoties, šis nomestais ritenis vēlaizvien stāvēja tieši turpat, kur tika atstāts pirms kara. |
|
| |
|
fukši
varētu domāt, ka problēma bija tajā, ka es nedzēru. bet. arī dzerot man ir alerģiska reakcija pret cilvēkiem, kuri māk/grib izklaidēties pie pop/klubmūzikas. varētu jau protestēt, bet izskatījās, ka viņi ir apmierināti un priecīgi. varbūt vnk ir laiks pieņemt, ka galvenais ir, lai cilvēki ir laimīgi, nevis kādā veidā. Un vēl - mazas meitenītes, kurām sejā rakstīts ka [dzīves] nevainīgas un kuras pārvietojas bariņos pa četri. Un nūģīgi čalīši ar kārtīgi apgrieztiem matiņiem, brillītēm un garlaicīgām drēbēm. un vēl, man likās, ka vārds "iesvētības" paredz to, ka tu ej, kur tev liek, un dari to, ko liek. Nevis prasi, kāpēc man šitas jādara, es tur neiešu, kam tas ir vajadzīgs utt. Interesanti, man likās, mēs nebijām tik lecīgi. |
|
| |
|
medusnogale Tallinā
Tallinas vecpilsēta tik skaista un tik dārga, un tik vienveidīga. Vidusslaiku torņu šarms un stikla debesskrāpju bieds. Galaicīgi vienveidīgi suvenīri (man patīk suvenīri, parasti). Manliekas, ka neviens vietējais vecpilsētā nerādās. Un kāpēc gan arī lai rādītos. Lai atnāktu dārgi paēst, paskatīties no skatu laukuma uz pilsētu vai nopirktu suvenīrus? Svētdienu rīti laiski. Būtu diezgan forši dabūt brokastis pirms 12iem. Es neesmu vainīga, ka agri ceļos, izrādās. Igauņu-brāļu fetišs uz durvīm atstāja iespaidu pat uz mani. Vajadzību uzprasīt viņu panākumu atslēgu jaukas, skaistas, viegli vienkāršas, bet ērtas autoostas izveidošanai. kāpēc viņiem var, bet mums nevar? Es arī gribu Rīgā tādus smukus beņķus ārā, mīkstus iekšā, jauku kafejnīcu un mīlīgu noskaņu iekšā. Izslavētqais Kalamaja rajons.... nu, apmēram tāds pats kā hipster-hipsterīgākais centrs Miera iela. Reāli ikdienā tu ej, un tur ir vn mājas. Nekas nenotiek. Pozitīvais - Telliskivi kreatīvais centrs - vecas rūpnīcas rajonā izbūveta maza paradīzīte (gandrīz kā SPīķeros), bet tur viss tāds aktīvs, viss aizņemts ar cilvēkiem, visi priecīgi, tāda komūna, kura tur ir pastāvīgi, nevis tikai uz atsevišķiem pasākumiem, vai tie 10 cilvēki, kas dzer tēju Mierā. Pie ostas jauki. Jūra un kuģi un smieklīgi tirgi, kuri domāti, lai kārtējo reizi apkāstu somus no prāmjiem. grande secinājumi - dārgi, skaisti, vienmuļi, jauks hostelis (Fat Margaret`s), daudz stikla, maz oriģinalitātes. |
|
| |
|
piezīmes`15
jāpieraksta pāris fakti, lai nākamgad atcerētos, kāpēc teicām, ka gadu izlaidīsim. nogulēti sāni, sāpoša mugura un dibens no sēdēšanas uz cietas zemes. rabarbers pamērcēts cukurā. "baltrieviete" Nastja un jobana palatka. hedlaineri The Fall ar lielisko koncertu. Tikpat lieliskais Baložu pilni pagalmi koncerts (zā-āaaalē`ē) garša mutē no rīta cilvēki, kuri māk priecāties. lietus un aukstums. (ja nu nākamgad - jāpaņem vilnas zeķes, savas) un pāris faktu no otras puses: eu, pagaidi. |
|
| |
|
no M uz K
esmu nomainījusi uzvārdu jau vismaz 10 vietās, un vēl pat neesmu mainījusi pasi. ķēpīgi. esmu izmētājusi savas daļiņas kā horkruksus visās malās.un beidzot notīrīju to nagu, uz kura manikīre uzlika spīdīgus akmentiņus. nokrāsoju gandrīz melnu. tie akmentiņi bija pārāk priecīgi |
|
| |
|
baltas mežģīnes
suns aizsūtīts uz laukiem pirmais, divas dienas neesmu bijusi gandrīz ārā. piemēram, šobrīd nesaprotu, kāds ārā laiks un kā ģērbties. Ja būtu suns - zinātu. vēl dilemma - braukt pa zaķi, vai noiet divas pieturas līdz narvesenam un mierināt sevi, ka ar studentu atlaidi un sirdī vienalga paliksi dumpinieks. viņi ar tiem saviem ko blenz čaļiem panāca vajadzīgo. Pat es sāku skatīties. no pārgājiena piemetās klepus un no alkohola pārgājienā sametās pumpas. vajag baltas apakšbikses, bet žēl 10euro. C`moon. 10 euro par biksītēm. Mož jāiet uz tirgu. Un vēl aizvien nav ko likt matos lielajā dienā. varētu jau iepraust kādu floksi, bet cik viņš tur ilgi turēsies. Īpaši ja man nebūs nekādas tur copes, kurā to puķi var iedēstīt ar visu ūdens krātuvīti. un vēl ir maza nožēla par to, ka ar puķu vainadziņu galvā un apdegušiem vaigiem nenofotogrāfējos uz pilnas pēdas pie milzīga beigta roņa. Paldies, meitenes. |
|
| |
|
motociklu vasara
Ar manu vārdu ir saistīta vairs ne tikai dziesma par donnu Inesi, kafejnīca/bistro Cēsīs, bet tomēr arī kas daudz stilīgāks un skaistāks. Varbūt nebija īstais taimings skatīties filmu, kurā meitene aizlaižas no savām kāzām, bet kat kas tik burvīgs... jau trešo denu sēžu mājās un šuju "gandrīz" pūru. mazliet sāp spranda un mazliet sāku frīkot ārā. garastāvoklis kā pirms sesijas, gribas uz visiem bļaut, ēst saldumus un gulēt gultā ar acīm vaļā. reizēm gribas raudāt, vēl gribas dejot vēl liekas, ka visu varēja darīt citādāk, vēl liekas, ka visi varētu mani pieņemt tādu, kāda esmu, nevis mēģinātu uztaisīt smukāku un dāmīgāku. galvenais tagad saņemties un nenopirkt nejauši dzeltenas kedas. vai pastalas. |
|
| |
|
lietus
ēdu ceptu gaļu un dzeru alu. vīrietis atstāja ledusskapī trīs saldējumus un aizbrauca uz laukiem. Tagad dīloju ar suni, ar mēģinājumiem izdomāt, ko cilvēki dara sestdienas vakarā, ar domu, ka mož vajadzētu vēl vienu alu, ka makaroni ir sabojājušies un vai tādus var dot sunim, ar prieku par pēdējā (sliktas kvalitātes) darba, ar kuru nobeidzu sesiju, nodošanu un pēkšņu apjausmu, ka pēc 20 dienām jāmaina uzvārds (p.s. paldies positivusam par laika atskaites veikšanu manā vietā). Uzliku kačāties Bordžu dzimtas vēstures seriāla pirmo sezonu, tā varētu būt lieta, kas iet kopā ar vientuļu vakaru, pabeigtu sesiju, diezgan draņķīgu laikapstākļu vasaru un alu. Skatīšos kā tie muļķi izviršas un galē viens otru. |
|
| |
|
moderni anonīma viedokļa izmešana internetā kā neētiska rīcība.
ha. mācīsimies tikumiski, mani mīļie draugi. Nedo Dies`, ka mācoties Dainas, uziesim nerātnākos pantiņus (kas parasti ir vesela nodaļa visos Dainu sējumos), nedo Dies`, ka kāds pieminēs savu vecāko brāli, kurš dzīvo kopā ar citu puisi un ir laimīgs. Dzīvošana kopā ar vecākiem, kuri nav precējušies tak ar nav tikumiski, ne? :D Un es neesmu pārliecināta, bet no bioloģijas grāmatām lūdzu izņemsim arī lapar ar dzimumorgānu grafisko attēlojumu. Tīri teorētiski, viņiem vajadzētu konfiscēt visas manas vidusskolas klades, jo tajās bieži klasesbiedri veica "piezīmes" attiecīgā formā. Un, mīļie draugi, ā viņi domā ierobežot bērnu pieeju internetam? :D mājās televizoram? :D Tikko Ugunsgrēkā Helenčiks uzpumpēja krūtis ar silikonu. Kāpēc kāds iedomājas, ka ierobežojot informāciju skolā, šajā informācijas sabiedrībā bērns to neiegūs kaut kur citur? Man tiešām tagad ļoti gribas redzēt, kā viņi pieņems vadlīnijas un kritērijus, pēc kuriem sijāt mācību līdzekļus. :D |
|
| |
|
Latvijas laikapstākļi. Aizbrauc uz divām dienām uz laukiem, saslimsti, un pēc tam nav iespējams noteikt, vai esi apaukstējies, vai pārkarsis. Bet vismaz citas lietas iet uz priekšu (hopefully). Saraksts pildās. Gan lielā baltā pasākuma, gan sesijas. Sesijas saraksts gan ir mazliet iestrēdzis. Atkal. |
|
| |
|
sešpaka pēc abām "diētām"
Pirmo reizi mūžā izdomāju, ka nāk vasara un varētu pamēģināt kkādus challengus savai vēdera presītei. Atradu vienu uz 30 dienām. Vakar sāku. Zin, jūnijs, 30 dienas`n`stuff. īstenībā mazliet arī sāka rasties šaubas par mana gribasspēka stiprumu. Nu, mana nesāls,nepipari, necepts diēta man veicas ļoti grūti un ne īpaši sekmīgi. Es nezinu, cik ļoti mana niere priecājas par negaršīgiem salātiem un pastiprinātiem saldumiem. Bet nu šito es tagad daru jau divas dienas. šodien parādījās pirmās problēmas - no vakardienas "vieglā iesākuma" sāp jau visi muskuļi, tāpēc šodienas normu nav nemaz tik viegli izpildīt. Pūšu un elšu un apstājos visu laiku pusē, lai atpūstos un sāktu no jauna. Otrā problēma - derētu iegādāties kādu paklājiņu, savādāk izmantoju segu no suņa gultiņas. Kas noved pie trešās problēmas - suņa, kurš priecājas, ka kāds "spēlējas" uz grīdas un vēl viņa gultā! Jej! Ballīte! ļoti grūti plankot, ja tev kāds laiza seju, sit-upot, ja guļ pāri vēderam un cilāt kājas gaisā, ja katru reizi tās nolaižot, suns uz viņām apguļas. Bet varētu teikt, ka šādi es savu izaicinājumu esmu uztaisīju nākamajā levelā - sarežģītāku. Tagad skatos uz to kalendāru un domāju, ko es darīšu Jāņos. Ha - 24.ir rest day. Cool. Viņi saprot, kas par lietu :D Ironiski ir tas, ka es pēdējos gados peldkostīmu uzvelku max 3 reizes vasarā, un visbiežāk tas notiek ravējot. |
|
| |
|
svēta diena
svētdienas ir forši. pēkšņš apciemojums no K. vecākiem ar lauku labumiem. ar vienu draudzeni sastādījām plānu kā tikt galā ar viņas trako bijušo. ar citeem draudziņiem tikām ārā no istabas laikā, pirms mūs "pieķēra KGB priekšnieks", paēdām dīvainu krēmzupu, kas visticamāķ sastāvēja tikai no blenderētiem spinātiem un selerijām, un garnelēm. un beidzot es atvilināju kādu uz mājām, lai spēlētu dixit. mazliet dīvainu pēdējo nodarbi padarīja alkohola nelietošana. Bet bija jauki. Un es pat nevienu sekundi neiedomājos par studijām. Kas it kā nav pārāk labi, ņemot vērā, ka termiņi sāk smagi spiest, bet kas ir ļoti labi manam strea līmenim. Tagad varu ķerties klāt. Tikai jāizved suns un jāpasēž pļavā saulītē. |
|