Marla

About Jaunākais

...15. Mar 2004 @ 09:26
... izradās ka man tomēr vēl ir sirdsapziņa... laikam tā bija vienkārši labi paslēpta un kādu laiku mierīgi gulēja...
... kāda kuce es dažriz esmu...

...12. Mar 2004 @ 14:22
…nevaru sev atrast īsto vietu… vienu brīdi esmu tāda, nākamo jau pavisam cita… dažreiz šķiet ka būtu brīnišķīgi sākt visu no gala, pagriezt laiku atpakaļ…

...11. Mar 2004 @ 10:47
... es zinu ka tu mani lasi... nevajag ...

...drīz...10. Mar 2004 @ 14:59
... pēkšņi sapratu ka visu šo laiku nevienu nemīlēju... par sevi ne... drīz tu atbrauksi, pavadīsi nedēļu kopā ar mani un atkal aizbrauksi... tu pārliecināts ka šis dienas mainīs mūsu attiecības uz labo pusi... tu skaitīji dienas... bet man bail ka es sapratīšu ka tu neesi Viņš, ka tu pavisam neesi man vajadzīgs, ka es tevi negribu... ne, es to zinu un zināju vienmēr, bet tu biji tik neatlaidīgs, tik ļoti ticēji pasakai, kuru pats izdomāji, ka man pietrūka spēka tevi atstumt... tu trīs mēnešus gaidīji mūsu tikšanas... es nezinu ko tev pateikšu...

saulīte10. Mar 2004 @ 12:48
Pavasaris ir klāt! Visur saulīte, prieks un smaidi... nezin kāpēc, bet pavasari uztveru ka kaut ka laba un jauna sakums... Gribas starot un smaidīt visiem. Negribas ne ar vienu strīdēties...
dvēselē arī pavasaris...
Other entries
» no vienas sarunas

... visa mana personīga dzīve ir viena liela kļūda ...


» ...
... kādreiz mēs varējām būt kopā...
kādreiz mēs varējām aizmirst par visu...
kādreiz tu varēji spēlēt ar mani...
kādreiz es varēju piederēt tikai tev...
... bet mīlestību nodot tikai vienreiz...
... tālāk ... )
» 8.marts
šodien visi tik ļoti uztraucas... dāvina ziedus, sūta apsveikumus... patīkami...
...bet tomēr... kāpēc visi pārliecināti ka tas obligāti jādara?.. ziediem uzdāvinātiem tapāt, bez jebkāda iemesla manuprāt ir daudz lielāka nozīme...
... skatos uz dažam dāmām un rodas tik dīvaina sajūta... vai tiešam viņiem dāvina ziedus tikai vienreiz gadā?.. vai visu gadu viņi nesaņem pietiekami daudz uzmanības un maiguma?.. kāpēc tik liela ažiotaže...
» ... spārni..
... ... mani spārni ir sniegbalti...
... spārnus tik viegli apdedzināt...
... vai eņģeli var dzīvot bez spārniem?..
... vai ir eņģeli ar cilvēka seju?..
... tālāk ... )
» (No Subject)
... tev bail skatīties man acīs ...
... tev bail pateikt man “nē”...
... tev bail ar mani runāt ...
... tev bail atzīties savas jūtās ...
... tev bail paradīt man savu dvēseli ...
... tev bail ka es pamanīšu ka neesmu tev vienaldzīga ...
... tev bail ielaist man savā dzīvē ...
... tev bail pierast domai ka es varu palikt tavā dzīvē uz ilgu laiku ...

Es esmu briesmonis?
» ne vajag...
... tu atkal zvani...
... kāpēc?..
... tev šķiet ka mums ir par ko runāt...
... kļūdies... mums nav pat par ko klusēt... kas bijis bijis, bet viss beidzas, beidzas jau sen...
... nezin kāpēc atkal asaro acis un gribas uzsmēķēt...
... tev šķiet kā tagad spēj mani saprast... doma ka patiešam spēsi mani apturēt...
... maldies... žēl... tev nekad neizdosies izturēt spiedienu...
... aizmirsti... un atļauj aizmirst arī man...
» ...
aukstums...
tukšums...
jūtu nav...
domu nav...
gaisma tuneļa galā pagaidām arī nav redzama...
» ...
…šķiet ka patiešam lai pilnībā saprast cilvēku, saprast kas viņam ir iekšā viņu ļoti labi jāzin un jāmīl...
» ...
...nu nevaru es dzīvot un mīlēt pēc saraksta...
» itka svētki...
Rīt Valentīndiena... pirmssvētku rosīšanās... mazliet nogurdina...
» par aukstumu...
...man nepatīk ziema... ziema mētas uz tevi ar aukstumu... aukstums līdz kauliem pārņēma visu miesu… šajā aukstumā ir ļoti vientuļi… un neviens tevi nesapratis un nesadzīrdes... var lēni sajukt prātā... tu mētājies un nevari ne uz ko uzdrošināties... uzdod jautājumus, bet kad saņem atbildi gribas sastingt, nekustēties, nedomāt, pazust... bet vilšanās vienalga dzīsies tev pakaļ... kā stindzinošs aukstums, kas noēd tevi ziemas naktīs...
» ...
...dažreiz gribas uzrakstīt kaut ko par pārmaiņām dzīvē... grūti izteikt ar vārdiem visu kas ir iekšā... dažreiz gribas aizgriezties un klusēt... klusēt un glabāt viss sevī... kā paskaidrot... kā pieņemt lēmumu, pareizo lēmumu... dažreiz gribās aiziet... nē... aizbēgt... kā bērnībā...
» ...
...nu es atkal esmu tīklā... jāatzīstas ka man mazlietiņ pietrūka manas dienasgrāmatiņas... bet internet atkarības man nu noteikti nav ;-))
» ...
... tālāk ... )
» (No Subject)
...pēc nejaušas satikšanās, kura ilgst 30 sekundes, šķiet ka beidzot ir atrasts balsta punkts, kurš pagriezis pasauli laimes pusē... ka pazudis visi vienaldzīgie dzīves vērotāji... bet ar katru soļi tu attālinies pretējā pusē no punkta, kur palika divi vislaimīgākie cilvēki uz planētas...
Top of Page Powered by Sviesta Ciba