| Komentāri |
... kādreiz mēs varējām būt kopā... kādreiz mēs varējām aizmirst par visu... kādreiz tu varēji spēlēt ar mani... kādreiz es varēju piederēt tikai tev... ... bet mīlestību nodot tikai vienreiz... ... tagad, kad tu skaties spogulī tu redzi tur mani, jo viss ko tu dari – tu dari tikai manis dēļ... tu, tavas domas, tava dzīve – tas viss pieder man... pat tava sieviete visur redz mani, vaina mani visas jūsu bēdās... viņa mani ienīst, un slēpj to tevis savu naidu... ienīst, jo man izdevās tas kad nekad neizdosies viņai, jo man vienmēr atradīsies vieta tavā sirdī... ienīst un baidās ka es varu atgriezties ... pagājis tik daudz gadu bet viņa nevar mani aizmirst... tāpēc ka tu neļauj... es zinu ka dažreiz tu joprojām sauci viņu mana vārdā... |
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}