Marla - par meliem...

From: divi_g Date: 31. Marts 2003 - 12:17 (Link)

Viss jau buutu labi, tikai tos patiesiibas teiceejus arii ne1s taa iisti nemiil. Un pats neatceros, ka kaads man buutu pateicis paldies par vinjam/i nepatiikamas patiesiibas pateikshanu :/
Vai vismaz tas ir bijis reti, un privaatajaa dziivee - toch gandriiz nemaz.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From: platinum Date: 31. Marts 2003 - 12:59 (Link)

Protams, ir jau patīkamāk, ja tiekam novērtēti un gūstam atzinību. Sāls jau tajā, ka pateicību no līdzcilvēkiem gaidīt nav īsti prāta darbs:)) Atzīt patiesību sev ir vēl grūtāk kā atklāt to citiem, jo, kā lai zinām, kas ir Patiess Viņiem - tiem pārējiem? Pat ja man šķiet/esmu pārliecināta, ka šis melnais punkts ir melns, aklais mani apstrīdēs, sakot: "Par ko Tu vispār runā? Jā, manas acis to neredz, bet arī manu pirxtu gali to nejūt! Šeit nav Vispār nekāda punkta:)"
Mūsu patiesība citiem parasti ir turpat "kaķim zem astes", kur mūsu meli.
Kā cilvēks (sāpīgi/aktīvi/pofig/kritiski etc.) uztver melus, tad tāpat reaģēs arī uz patiesību, lai kāda tā būtu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From: divi_g Date: 31. Marts 2003 - 14:46 (Link)

Tad kaada ir motivaacija teikt skarbo patiesiibu, nevis saldos melus? Pasha cilveeka moraale? OK, labi, pienjemsim, man taa ir liimenii. Bet kaa lai es zinu, ka apkaarteejiem arii? :)

Visa taa rezultaataa es dazhreiz saku saldos melus vai nesaku neko.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From: marla Date: 1. Aprīlis 2003 - 10:01 (Link)

Domāju ka tieši tā dara visi, tikai daži cilvēki to saprot un var atzīst, bet daži taisa lielas acīs un saka “es nekad nemeloju”.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From: divi_g Date: 1. Aprīlis 2003 - 13:28 (Link)

.. kaa arii dazhreiz paarmet melus citiem un suudzas, cik vinji meliigi, maitas ;)

Ko arii vajadzeeja pieraadiit.

(Reply to this) (Parent)