| par meliem... |
par meliem... | 31. Mar 2003 @ 11:33  |
|---|
Melot slikti…tā mums mācīja bērnībā… Viltība, liekulība, glaimi, izlikšanās, apmelojums – tas viss ir meli. Meles var iznīcināt cilvēku, iznicināt labas attiecības starp diviem cilvēkiem. Meles rada daudz problēmu. Meles ir grūti saprast, grūti piedot, neiespējami aizmirst. Fantāzija, jūsmīgie komplimenti, naivi solījumi “uzdāvināt zvaigzni”, ilūzija par mīlestības mūžīgumu – tas ari ir meli. Melus cēla mērķa dēļ mēs saucam par “svētiem”. Kad cilvēks melo lai nesapināt citu mēs varam viņu saprast un attaisnot. Vai tad vienmēr melot ir slikti? Acīmredzami ka pilnīgi attiekties no meliem nav iespējams. Galvenais – nepaaugstināt dozu. Jo nozīmīgākās lietās mēs melojam jo lielāks ir risks pašam ciest no savas meles. Meles kā dzeršana: šampanieša glāze – paaugstina garastāvokli, degvīna pudele – kaitē organismam un var nogalināt. |
![[User Picture Icon]](http://klab.lv/userpic/1476/675) |
| From: | leo |
| Date: |
31. Marts 2003 - 11:39 |
|
|
|
|
(Link) |
|
Tevi arī skara meli...tas ir grūti, bet noturēties un nesamelot ir grūti. Man tas izdodas, bet pret mani cilvēki nav tik noturīgi...
Melošana ir iespēja kļūdīties. 100%iespēja. Nav nekādu "balto/svēto" melu, tik un tā melošana ir mazohistu izprieca, jo Jebkuri meli katrā izdevīgā brīdī piesmej meļa sirdsapziņu.
Viss jau buutu labi, tikai tos patiesiibas teiceejus arii ne1s taa iisti nemiil. Un pats neatceros, ka kaads man buutu pateicis paldies par vinjam/i nepatiikamas patiesiibas pateikshanu :/ Vai vismaz tas ir bijis reti, un privaatajaa dziivee - toch gandriiz nemaz.
Protams, ir jau patīkamāk, ja tiekam novērtēti un gūstam atzinību. Sāls jau tajā, ka pateicību no līdzcilvēkiem gaidīt nav īsti prāta darbs:)) Atzīt patiesību sev ir vēl grūtāk kā atklāt to citiem, jo, kā lai zinām, kas ir Patiess Viņiem - tiem pārējiem? Pat ja man šķiet/esmu pārliecināta, ka šis melnais punkts ir melns, aklais mani apstrīdēs, sakot: "Par ko Tu vispār runā? Jā, manas acis to neredz, bet arī manu pirxtu gali to nejūt! Šeit nav Vispār nekāda punkta:)" Mūsu patiesība citiem parasti ir turpat "kaķim zem astes", kur mūsu meli. Kā cilvēks (sāpīgi/aktīvi/pofig/kritiski etc.) uztver melus, tad tāpat reaģēs arī uz patiesību, lai kāda tā būtu.
Tad kaada ir motivaacija teikt skarbo patiesiibu, nevis saldos melus? Pasha cilveeka moraale? OK, labi, pienjemsim, man taa ir liimenii. Bet kaa lai es zinu, ka apkaarteejiem arii? :)
Visa taa rezultaataa es dazhreiz saku saldos melus vai nesaku neko.
![[User Picture Icon]](http://klab.lv/userpic/1005/330) |
| From: | marla |
| Date: |
1. Aprīlis 2003 - 10:01 |
|
|
|
|
(Link) |
|
Domāju ka tieši tā dara visi, tikai daži cilvēki to saprot un var atzīst, bet daži taisa lielas acīs un saka “es nekad nemeloju”.
.. kaa arii dazhreiz paarmet melus citiem un suudzas, cik vinji meliigi, maitas ;)
Ko arii vajadzeeja pieraadiit.
![[User Picture Icon]](http://klab.lv/userpic/1005/330) |
| From: | marla |
| Date: |
1. Aprīlis 2003 - 10:05 |
|
|
|
|
(Link) |
|
ты не врешь, ты лукавишь :-))))))
![[User Picture Icon]](http://klab.lv/userpic/1037/703) |
| From: | chico |
| Date: |
1. Aprīlis 2003 - 11:33 |
|
|
|
|
(Link) |
|
![[User Picture Icon]](http://klab.lv/userpic/1037/703) |
| From: | chico |
| Date: |
1. Aprīlis 2003 - 11:34 |
|
|
|
|
(Link) |
|
я тут решил немного подправить...
![[User Picture Icon]](http://klab.lv/userpic/1037/703) |
| From: | chico |
| Date: |
1. Aprīlis 2003 - 11:26 |
|
|
|
|
(Link) |
|
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |