| |
| 18. Mar 2003 @ 09:26  |
|---|
Cik reizes dzīvē Jūs domājāt “Vot, tas ir tā pati īsta un vienīga mīlestība”. Cik reizes rodas sajūta ka tas ir vienīgas, romantiskākas, brīnišķīgākas, maigākās jūtas jūsu dzīvē? Un cik reizes pēc tam “viss, vairs nekad-nekad-nekad”, depresija un “пошли все на ....” |
![[User Picture Icon]](http://klab.lv/userpic/1037/703) |
| From: | chico |
| Date: |
18. Marts 2003 - 09:38 |
|
|
|
|
(Link) |
|
слава Кому-то.. у меня подобного (вроде) не было.. так получилось, что в начале жизненного пути я обжегся и теперь осторожен... :) вроде: "любви нет. просто 2 индивидума вместе хорошо проводят время"... мы с моеё девушкой уже 4 (или 4.5) года вместе, причём в последний год мы пришли к выводу (или это я её переубедил), что всё Это когда-нибудь кончится. мы все такие молодые, что не стоит тратить время на "семейные" разборки... вот может это и плохо, но по-другому не выходит
...надо учиться на своих ошибках...
da regulāri. ar laiku tas kļūst pat uzjautrinoši.
| From: | grey |
| Date: |
18. Marts 2003 - 10:06 |
|
|
|
|
(Link) |
|
Man tā vēl nav gadījies. Jā es varu aizrauties, bet tajā pašā laikā es necenšos sadedzināt aiz sevis tiltus. Man liekas, ka ideāli neeksistē, - katrā cilvēkā ir tev labās un tev sliktās īpašības, tāpēc sākumā, pirms otrs cilvēks nav īsti iepazīts, nedrīkst pasludināt attiecības par mīlestību.
1 reizi. Bez depresijas, tikai pilnas kabatas cinisma. Pēc tam vieglāk atšķirt jūtas no aizraušanās, novērtēt savu potenciālu attiecībām ar citiem un otrādi.
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |