Māris Alksnis

Māsu mēdijos dzirdama aģitācija par to, lai latvieši ar krieviem runātu latviski. Ziniet - nepiekritīšu. Es pats labprāt runāju krieviski, lai gan esmu latvietis, kura ciltskokā nav ne viena slāviska atzara. Vidusskolā man bija kolosāla krievu valodas skolotāja, pateicoties kurai, es krievu valodā saskatīju potenciālu, kamēr lielākā daļa klases biedru no krievu valodas mācīšanās atteicās. Krieviski varam sazināties gandrīz vai ar pusi pasaules. Lai kur tu arī nenonāktu, tur vienmēr atradīsies kāds krievs. Savu izvēli nekad neesmu nožēlojis.

Tagad tā nu ir sanācis, ka esmu iepludinājies diezgan krieviskā kolektīvā. Latviešu un krievu attiecība ir aptuveni puse uz pusi, taču sadarbības partneri 95% gadījumu ir krieviski runājoši cilvēki no dažādām pasaules malām. Tādēļ ik dienu sanāk runāt krieviski.

Ar dažiem krievu kolēģiem vispār mums ir interesants sazināšanās veids - es runāju krieviski, viņi atbild latviski un tad mēs viens otram labojam kļūdas.  Ideāls variants, ja grib iemācīties valodu. Bet ko es no tiesas neieredzu, tad tās ir pārdevējas, kuras atbild ar jautājumu - Чего?