Māris Alksnis

Kaut kā pēdējā laikā īpaši neveicas ar apstākļiem un sakritībām uz ceļiem.
Pirms pāris dienām kāds dulls kaķis (lai viņam vieglas smiltis, jeb pareizāk sakot - asfalts) mēģināja paķert mani uz izbrīnu, jeb vienkārši bija pašnāvnieciski noskaņots - rezultātā kaķītis palika, bet es savukārt paliku bez miglas lukturiem.
Šodien atkal viens tik pat dulls minka mēģināja šo triku atkārtot, viņam par nelaimi es paspēju laikā sabremzēt un viņš palika dzīvs... Bet patiesībā, tas bija tikai sākums...

Kad biju nobraucis vēl kādus 35 km uz ceļa parādījās vēl dullāks par visiem iepriekšminētiem, tikai šoreiz ne kaķis, bet gan pretējā joslā stāvošs mazs sarkans auto (iespējams Ford Fiesta), kas ar oranžo pagriezienu rādītāju darīja man zināmu, ka gatavojas griesties pa kreisi. Žēl, ka šis pagriezienu rādītājs nenorādīja uz šofera vēlmi iegriesties mājas pagalmā, nogriežot man ceļu. Par cik ātrums bija ~110 km/h (parasti ar tādu braucu) un attālums līdz sarkanajam subjektam aptuveni 30m, tad doma par sabremzēšanu pāris sekundes simtdaļās izgaisa. Nācās kačāt savas pravas braucot gandrīz pa grāvi, neļaujot krānam ar sarkano auto veikt plānoto sabotāžu. Pēc tam protams manu govi (BMW 525) sanesa ne pa jokam. Likās tūlīt tūlīt sāksies karuseļu atrakcijas.. Pašam par brīnumu, izdevās savaldīt gandrīz divtonnīgo bleķu kopumu, taču lai savaldītu pats sevi, pēc tam pāris minūtes bija jāpastāv ceļa malā un jāpaskaita no 1 līdz 100.
A sarkanā auto vadītājs izrādījās sirmgalvis, kurš pat nepienāca atvainoties - cūka!
Paldies! Esmu runājis...