Pagājušajā nedēļā vienā skaistā darba dienas vakarā braucot ar motociklu sanāca teju izkauties ar vienu ļoti bravūrīgu autovadītāju. Autovadītājs bija dikti apbižojies, ka krustojumā, gaidot pie sarkanā, piebraucu viņam priekšā. Es biju tik ļoti nodarījis pāri viņa ego, ka cienījama vecuma vīrs darīja visu, lai es avarētu. Tā kā ar motociklu nebraucu pirmo gadu un esmu piedzīvojis šādus izgājienus jau iepriekš, tad šādiem manevriem biju gatavs un veiksmīgi izvairījos. Vecais vīrs bija iedomājies, ka tagad ir mani pārmācījis un mierīgi varēs vālēt tālāk, tomēr neatlaidīgi sekoju viņam, jo vēlējos uzzināt viņa rīcības motivāciju.
Kad pēc pāriem pagriezieniem autovadītājs saprata, ka neatkāpšos, beidzot vienā tumšā Āgenskalna ieliņā tas apstājās un iznāca no sava tanka ar mani parunāties. Biju ļoti pārsteigts, kad tas idiots izkliedza jautājumu krievu valodā – Vai es esmu džigits, ka varu tā darīt – braukt viņam (VIŅAM !!!) priekšā krustojumā, kamēr viņš gaida zaļo gaismu?!?!
Pateicām, ko katrs par otru domājam… Konstruktīva diskusija mums diezko nevedās, jo ņemot vērā, ka vīrs tikko uz ielas gribēja mani nogalināt, biju diezgan uzvilcies un viņa lūgumam, nekad tā vairs nedarīt spēju tikai pateikt, ka viņam vajadzētu tagad staigāt uz sava dzimumlocekļa un ka man būs intīmas attiecības ar viņa māti, kura pie tam ir vieglas uzvedības sieviete! 