Reiz sensenos laikos tā ap 2009. gada 15. septembri Jelgavā dzīvoja muša vārdā Vilberts. Vilbertam dzīve bija sakārtota ideāli! Katru rītu tas devās uz tuvākā lielveikala sētas ieeju, kur gādīgie cilvēki ik pa laikam papildināja milzīgu zaļu kasti ar ideāli ierūgušiem augļiem, kolosāli smaržojošu gaļu un visādiem citādiem labumiem, kurus var gan ēst, gan arī kuros var atstāt savus pēcnācējus neraizējoties par to, ka tie varētu aiz bada nomirt.
Bet Vilbertam bija viena nelaime – viņš bija ļoti slinks. Jo sevišķi pēc pieēšanās un pēcnācēju radīšanas, tamdēļ viņš mēdza sameklēt tuvāko kustīgo objektu, uz tā nosēsties un ļaut, lai objekts viņu nes mājas virzienā. Objekti mēdza gadīties dažādi, te kravas furgons, te vieglā mašīna, te vienkāršs gājējs vai riteņbraucējs. Liktenīgajā rītā Vilbertam gadījās objekts, ar kādu viņš nekad vēl nebija braucis – dzeltens motocikls! Viņš nosēdās uz tā spidometra un kā jau katru dienu – ļāva lai objekts viņu nes mājup. Bet tavu nelaimi – objekts virzījās pavisam uz citu pusi!
