Māris Alksnis

Pirmkārt, paskākumam nevajadzēja notikt. To vajadzēja saprast pašām seksuālajām minoritātēm, ka sabiedrība Latvijā tam nav gatava. Protams neviens nenoliedz homoseksuālisma esamību, taču parāde normālam cilvēkam sagroza visus priekšstatus par homoseksuāļiem. Ja pirms tam tika uzskatīts, ka homoseksuālisms ir neārstējama slimība, tad redzot šo gājienu varētu pat sākt likties, ka seksuālās minoritātes ir laimīgas un lepnas par savu orientāciju. Un tas sabiedrībai nepatīk un to biedē. Bet patiesībā sabiedrības reakcija bija ok. Nebūtu sacelta šāda ažiotāža, pasākums būtu izgāzies. Ja skatīties gājienu nebūtu aizgājis neviens cilvēks (protestētājs), rezultāts būtu 1:0 par labu pareizi orientētiem cilvēkiem. Savukārt šī skaļā nosodīšana homoseksuāļus padarīja par ļoti lieliem cietējiem un pierādīja to, ka Latvijā tiešām viņiem nav savas tiesības (tas, ko viņi ar šo gājienu arī gribēja pateikt!). Par sabiedrības reakciju jāsaka arī lielu paldies visiem Dimiter-veidīgajiem un Veidemanēm, kas plusā vēl pierādīja savu inteliģenci skaļi kliekdama "Pidari, pidari!!!" :)