Draugi

Long live the king!
Drebošu sirdi aizvedu Lauvu uz "Labirinta" 40gades seansu "Forum Cinema". Un mans šodienas karalis akceptēja manas bērnības karali. "Sākumā es domāju, ka man nepatiks, bet tad es sapratu, ka tas ir "dark fantasy", un man patika".

Man kaut kad sen, nu jau citā dzīvē, stāstīja par neiespējamību izvairīties no banalitātes, un tad tur bija arī citi vārdi un konteksts. Vajadzēja zināmu laiku, bet domu sapratu, un praktizēju ikdienā. Bet pie šī mēs vēl atgriezīsimies. Tā tomēr ir mana ciba, man tikko bija vārda diena, kad tad, ja ne tagad?

Es varēju šorīt pēc ballītes mājās arī braukt, bet es biju paņēmis līdzi austiņas, un ja ir viena lieta, ko suns man būs iemācījis, ir vairāk pārvietoties ar kājām. Mēs te ballītē pieminējām vienu mūsu ļoti savdabīgos veidos jauko draugu, kurš beidzot ir sapratis, ka tehno, kas viņam patīk, ir house. Tad nu es devos uz savu Apple Music, un ierakstīju "house". Pēc dažām noskipotām dziesmām atradu vienu jauku, un sāku iet. Viņa bija pilna ar tām pašām jau pieminētajām banalitātēm, bet man likās - why not? Jau nākamā dziesma bija tāda, ka es tomēr pārdomāju paļauties uz Apple gaumi. Kaut kā likās, ka šī pastaiga un pilsēta šai rīta stundā ir pelnījusi kaut ko labāku. Kā jau bieži gadās šādās pastaigās, tu saproti, ka patiesībā ir jauki iziet cauri pilsētai šādā laikā, ja tu to dari ne tāpēc, ka tevi kāds pienākums dzen. Un tad tu saproti, ka viss redzētais, again, ir diezgan banāli. Un es varētu kaut ko apcerīgi stāstīt par cilvēkiem, kas pēdējiem spēkiem dodas uz kaut kādu vilcienu, vai kādu "briesmīgo migrantu", kas iespējams dodas uz kaut kādu viņiem vien zināmu vietu vai pasākumu, un ar kaut kādu lapu birsti dzen bumbiņu pa avoteni. I mean, pieaudzis vīrietis, lai iezīmētu bildi, which is even better for purposes of the story. The point - you should try it sometimes if you don't. It's nice. Es domāju pastaigu caur pilsētu jocīgos laikos, nevis house.

Es gan piebildīšu vienu lietu. Es priecātos, and not for myself, ja cilvēkiem nebūtu bail skatīties citu cilvēju sejās ejot pa ielu šādās stundās. Es gan saprotu, statistiski es esmu problēma, bet būtu jauki, ja tā nebūtu.

Izlasīju "kaķu pakaiši" kā "kaķu pakauši". 5 kg kaķu pakaušu? Nē, nē, nē, nē, nē!

Teenage Sex and Death at Camp Miasma bija mazliet negaidīta pieredze. Bet ja es būtu zinājis, ka šī filma ir no tā paša režisora, kas radīja I Saw the TV Glow, es jau laicīgi zinātu, kur es iesaistos.

Bija tāda pārraide "Ar dziesmu pa dzīvi". Mans, piemēram, blogs, varētu saukties "Ar pretpelējuma līdzekli pa dzīvi". Pdējās 3 dienās esmu apstrādājusi 4 istabas - ne visas uzreiz un ne viscaur, protams, bet pa drusciņai, pa drusciņai vien...
Vēl man ir tāds Karcher rokas putekļsūcējs, kas ārkārtīgi izskatās pēc baltvīna pudeles. Roka taisni pati pastiepjas...

Vai man vienīgai lapu pūtēju radītais troksnis liekas vienkārši drausmīgs? Un trakākais, ka tas ir visur - pie manas majas pūš vismaz divas-trīs reizes katru dienu, atgriežos darbā - tur aiz loga arī pūš...

Daži noveco kā vīns. Daži noveco kā piens.

Mani kaut kā ļoti sajūsmina jaunais Fontaines D.C. albums. Varbūt viņš mani atgriezīs atpakaļ pie šāda veida mūzikas. Un lai gan šī dziesma izlec uz pārējo dziesmu fona, es nevaru beigt klausīties arī duetu ar Rosalía. Esmu viņu noklausījies visos man tehniski iespējamajos veidos. Vaibos šī dziesma man nez kādēļ atgādina Sinatras un Hāzelvuda vasaras vīnu.

https://www.youtube.com/watch?v=JxS3kEhO4zk

Kairiša jaunāko veikumu brīžiem bija grūti skatīties, bet man šķiet, ka tā nav slikta zīme. Skaidrs, ka filma nebija plakana latviešu sportistu glorificēšana, lai gan ir mēģināts noķert arī kādu feel good momentu. Mazāk priecīgā ziņa ir tāda, ka pēc dažām dienām jāsecina, ka filma nav atstājusi nekādu paliekošu nospiedumu sajūtās, un (pat) uz Oskariem tēmēt man šķiet ir dusku jocīgi. Kārlis, protams, malacis, un savus laurus laikam jau ir plūcis, un vēl bez unikālajiem vēsturiskiem nospiedumiem latviešu kino, par pārējo mēs varam arī nomierināties. Mums gan tagad ir tētuks Kulbergs, gan jau Oskarus viņš nokārtos, lai mēs nenokāptu no Straumes pacilātības viļņa. Pēdējais bija ironija, ja nu gadījumā tas jāpasaka skaļi.

Jaunais Fontaines D.C. ļoti labi izklausās no blakus istabas. Tāda kā tāla balss no pagātnes.

Kur lai internetveikalā meklē melnbaltu džemperi? Pie baltiem vai melniem? Vai varbūt pie daudzkrāsainiem džemperiem?
Nekā tamlīdzīga. Izrādās, ka melnbaltus džemperus jāmeklē pie krēmkrāsas džemperiem!

Viens savdabīgs veids, kā savā prātā flagot AI mūzikas saturu, ir piefiksēt, ka dziesma strauji un negaidīti beidzas. Ne tā, ka dzīviem māksliniekiem tā negadās, bet tās ir tā netipiski. Man jau pēc albuma vāciņa bija aizdomas, bet pēkšņā dziesmas apraušanās lika nočekot. Tidal par laimi arī marķē AI saturu. Jāiet mekēt iestatījumi, lai izvāktu pavisam.