 |
Journal | Friends | Calendar | User Info | Memories |
marija_jekabs' Journal
mans pirmais elpas vilciens šeit! šiet kā jaunam cilvēkam.. jaunā dienasgrāmatā.. ar jaunu stāstu, domām, emocijām.. ar jaunu dzīves pavērsienu..
tad nu tā..pēc 2 nedēļām pārradīsies mana māte.. šodien jutu, ka mūsu ķildas atkal, šķiet, atgriezīsies, ka pat viņas prombūtne neļauj izvairīties no tām..
man sāp galva.. cik pretīgi- es sāku jaunu dienasgrāmatu, taču man nav tajā ko rakstīt, iespējams, tāpēc, ka visu izteicu jau iepriekšējā (vēl pastāvošajā) dienasgrāmatā, kura arī atrodas šajā saitā.. tāds neviltots tukšums.. gluži kā tīra lapa, sākot no pašas nulles, ar tīru sirdi un tās apziņu.
Tavai zināšanai:
1.-pazaudēju to, kuru mīlēju.. iespējams, neviens viņu nekadnav mīlējis tik stipri, cik es viņu mīlēju..
2.-sajutu tukšumu..
3.-sajutu vienaldzību..
4.- mana sirds izkalta..
5.- nejūtu vairs ar sirdi, man nav jūtu..
6.-jūtu ar prātu un domām..
7.-atsakos iemīlēties..
8.-vissvarīgākais ir mērķis.. mans augstais mērķis!
kā tīra, balta lapa.. es lūdzu Tev pacelt šo akmeni,kuru Tu pret mani svied, kurā mīt sasaluši salauztie ziedi.. bet gan jau pienāks diena, kad Tu sapratīsi, kad Tu spēsi piedot, kad arī Tu spēsi piedot un saprast, novērtēt un uzsmaidīt..
gluži kā pēdējiem elpas vilcieniem šo jūtu.. kārtējo reizi redzot kā tu ieej savā kāpņutelpā.. noraudzījos Tavos soļos, Tavā kārtējo reizi aizejošajā mugurā.. Tavā kā vienmēr klāt neesošajā skatienā un vēsajā esamībā, kura patiesībā ir meli, jo Tevī mīt uguns un šī kaislība ir spēcīgāka par tavu prātu, ķermeni un dabu.. uzsmaidīju.. neko nejustdama.. ar prātu justdama.. ar atmiņām jusdama.. man pietrūka Tava roka.. Tu iegāji savā kāpņutelpā.. maigi uzsmaidīdama, pievērtām acīm, nolaidu galvu.. atdevu Tev savu pēdējo sajūtu.. bet tā atsitās pret Tavu tik vēsi projām ejošo muguru.. Tu pat nezināji, ka atkal raugos Tavā aizejošajā mugurā..
es sāpināju Tevi.. tad Tu sāpināji.. sāpini mani.. es nožēloju.. piedevu gan Tev, gan sev.. bet Tu to vēl aizvien pūdē sevī un nespēj izklidēt.. ak Tu ietiepīgais muļķīt! ļauj taču tam visam beigties.. ļauj savai sirsniņai atpūsties! ļauj tai saprast, ka mana sirds tev vairs nepiederēs tagadnē, nākotnē.. tā pieder Tev pagātnē, gluži tāpat kā man Tava.. un pagātni mums vairs mainīt nav pa spēkam.. tieši tāpēc ļauj, lai visas tās labās lietas, tie nieciņi, bauda, smiekli, sajūtas, smaržas..utt.. lai tas viss, viss, kas reiz mūs padarīja trakus aiz kaisles.. lai tas mielo mūs.. ļaujot otra acīs ielūkojoties sajust to, cik reiz bija brīnumaini labi.. un pieņemt to.. tā nebija kļūda.. tā bija mācība.. piedzīvojums, kuru es nemainītu vai neizdzēstu no savas dzīves..
es ļauju Tev iet.. ļauju Tev lēnām izslīdēt caur maniem pierkstiem kā maziem smilšu graudiņiem, kas izmisīgi cenšas pierādīt zemes pievilkšanās spēku.. es ļauju Tev būt brīvām.. brīvam un laimīgam.. ceru, ka kādu dienu.. kādu dienu.. ka, kādu dienu Tu sapratīsi..
Current mood: empty.
Current music: my darling you- please don’t talk to me I fall in love so ea.
nespēju neko padarīt ar šīs dienasgrāmatas izskatu.. man nepatīk tas, kādu esmu to izveidojusi.. tād tizli zaļa krāsa.. utt..
mocīšos līdz panākšu ko sakarīgu! :)
29.09.2006.
"..Vade beidzot deva par sevi ziņu.. kādu labu laiku bija pazudis (apmēram 3 nedēļas)!!! Par Ģirtu domas ir izkliedētas (laikam tāpēc, ka neesmu viņu kādu labu laiku satikusi)! Vakar un šodien domas kavējās vienīgi pie Kirilla.. nespēju izprast šīs mūsu četrotnes attiecības, tās mums ir tik sasodīti svarīgas, tik sasodīti īpašas, bet tajā pašā laikā mēs nebijām tikušies 2 gadus, mēs praktiski nepazīstam viens otru, bēēēt!! tās ir tik ļoti svarīgas, neaizmirstamas..
Iespējams, Kirills man tomēr nozīmē kaut ko vairāk.. it īpaši pēdējās kopā pavadītās nakts dēļ... viņš ir egoists un kas tik vēl ne, taču.. Tu zini, ka mana zemapziņa uzlūko vienīgi šādus..
nezinu, ko iesākt uz sevi... nezinu.. tiešām nezinu..
Vēlāk
atkal sēdēju uz balkona.. kad uzgāju uz tā- viņš pabrauca gar maniem apartamentiem! Noraudzījos kā viņš aizbrauc uz mājām.. atkal noraudzījos viņa mugurā.. apsēdos uz tā krēsla, kuru pirms pāris gadiem apgleznoju/ apzīmēju/ apķēpāju. apsēdos. nejutu iti neko, taču vēlējos raudāt. sāku raudāt, es raudāju, bet neizlēju ne asaru.. man tik ļoti lielā dzīlē tik ļoti sāpēja- aiz tās vienaldzības, aiz nejūtības.. es sajutu šo sāpi, kuru vairs kuru vairs neizjūtu, iespējams, vairs arī neizjutīšu, bet es neizjutu to ar jūtām, ar sirdi, bet ar atmiņām.. prātu.. apziņu. Zināju, ka man jābūt pateicīgai par šo fantastisko dabas parādību, par to, ka nejūtu vairs nedz viņa smaržu, ne vārdu "mīlu" uz savas vēsi karstās ādas.. bet vai es tāda biju?! Tukšums, kas izvērtās vientuļā tuksnesī. Nu man jātiek pašai ar sevi galām.
Vairs nevēlos iemīlēties!
Marija "
10.10.2006.
"ik reizi, kad izeju pa šī dzīvokļa durvīm.. nonāku citā pasaulē- es dzīvoju 2 dzīves!
Vēlāk
māte zvanīja un piedāvāja pēc pusotra gada doties uz Fraiburgu dzīvot, studēt.. viņai tur ļoti patīkot un viņa vēlas pārcelties uz turieni kopā ar mani! Ja jau viņai patīk- arī man noteikti patiks. Tu jau nojaut, kāda bijusi mana atbilde, vai ne? :) jā, es piekritu.. vēlos pārvākties un sākt jaunu dzīvi.. tik prom no šīm sasodītajām acīm, kas moka mani.. tikt prom no tā, kas mani aizvainojis, sāpinājis.. tā, kas mani padara vāju un nožēlojamu.. es vnk vēlos tik pēc iespējas ātrāk no šejienes prom, lai spētu elpot pilnām plaušām..
nevaru sagaidīt vasaru.. iespējams, es+Dace+ Vadja dosimies pie Kirilla uz Maskavu.. tas būs piedzīvojums, kurš man nozīmēs vairāk par visu.. pēc tam četratā dosimies uz LV..
Uz balkona --> 2 tomātiņi! :)
***..."
5.09.2006.
" Tik sasodīti ātri.. tas ir grūti, vai zini, sasodīti grūti.
man grie;zas galva, metas nelabi, sasodītas galvas sāpes.. vislabāk būtu gulēt mājās.. savā gultā, vienai pašai mājās.. vienai, nevienam nevajadzīgai un tukšai.. tukša.. dziļa tukšuma un vēsuma.. tik auksta kā vientuļā ziemas nakts pirms gada.. kad sēdēju pie Latvijas Radio ēkas un gaidīju..
tik pat tukša un vēsa.. auksta, stindzinoši auksta.. bez viņa, viņa un viņa, pat bez domām par tiem, par jums, par jebko.. bez jebkuras domas.. būt patiesi, tumši un neaizskarami tukša.. tik ļoti vēlos atbrīvoties no tās pretīguma sajūtas.. tā nav sirdsapziņa.. tā ir mana mīlestība, kas darījusi mani slimu, vāju, kroplu.. vēlos to nonāvēt un vairs nekad nesajust. Nedz pieskārienu tās, nedz skatienu, kas liktu man sastingt, ļaujot šai sērgai iekļūt manī.. just kā tā pārklāj manu ķermeni no iekšpuses.. kā katra mana šūna un gaiss, ūdens, kas starp tām.. kā tas viss tiek pildīts šīs mīlestības. es vairs nespēju. nekad vairs nevēlos spēt. es nonāvēju to un ļauju, PAVĒLU tai triekties prom.
Es apskrienu apkārt zemeslodei, savu sirdi apstājot sev. Rakstu šos vārdus un izgriežu savu jūtu dziedzeri. Man ir pārāk daudz spēka, lai pietiktu šai mīlestībai. Tā ir pati smagākā un postošākā slimība, kāda man jebkad spētu būt. Viņš aplipināja mani ar to.
Nespēju atzīt, ka jel kad esmu patiesi mīlējusi..
Marija
***..."
Current mood: a ma vie de coer entier.
Current music: žoe mapel Mari.
Gribētos, lai ne tikai gribētos...bet zini, nožēlot grēkus nekad nav par vēlu, bet sagrēkot var arī nepaspēt...kā arī.. ja Tev kaut ko gribas – padomā, kāpēc Tev tā līdz pat šim brīdim nav vēl. Un nomierinies..taču dzīves pieredze - tā ir kaudze ar zināšanām, kā nevajag rīkoties situācijās, kas nekad vairs neatkārtosies.
no kriminal inform:
18.08.2006.
" ŠODIEN IR PIEKDIENA
Gribas sākt ar kliedzienu- trešdien satikām Kirillu un Vadju (beidzot.. tieši pāris min. pēc Kirilla ierašanās LV).. tas bija lieliski!
Šķiet, ka Vadja ie iemīlējies Dacē..
Kirills nav mainījies..
Vakar sēdēju vannā, mani pārņēma negaidīta histērija- nevaldāmi raudāju.. tā it kā pār mani būtu pārlijis pasaules ciešanu kauss, es kliedzu. Man sāpēja.. tik ļoti sāpēja!
* man nu jādodas..
- brauksim uz Bolderāju
- Kirills ar Vadju jau gaida Cēsu ielas pretējā pieturā
- ...sadoties rokās..."
Current mood:
calm.Current music: my darling you- Everything, allright?!.
es gribu beidzot izgulēties! Zini, tas ir tiešām ļoti, ļoti, ļoti, ļoti nogurdinoši.. negulēt! Sasodīts! neesmu normāli gulējusi jau pāris gadus.. ko gan lai es iesāku?! Ir naktis, kad šķiet, ka tas nekad nebeigsies, ka nākamajā dienā visu dienu vajadzēs mocīties ar miegainību, taču.. kad tiks veikti kādi mēģinājumi nodoties miegam, tad nekas tik un tā nespēj līdzēt.. vislabākais miegs ir no rītiem, tācu to es spēju izmantot, izjust ļoti reti..
kārtējā nakts.. 5:56.. un no miega ne miņas.. kaut gan.. ir viens veids kā mani var iedabūt gulēt ātrāk.. zini.. ha! Tu taču zini..bet tagad tas nav iespējams.. iespējams, pēc otrdienas būs iespējams (kaut gan es ceru, ka nebūs viss)!
Ak jā, šodien domas tiecas vienīgi par kalniem.. tas ir vnk iznīcinoši! Nespēju sagaidīt, kad tikšu uz kalnu, mežu.. ak diess! tas pilnīgi noteikti un galīgi nav godīgi! Jo vairāk domāju par to visu, jo lielāks smaids, enerģija un viss pārējais parādās.. nu tāāāā!! tātad.. šonakts negulēšu vispār.. rīt man vēl tik daudz kas jādara.. vakarā ar Daci un Vadju jādodas uz Bolderāju (ja pareizi sapratu).. +vēl 1 nakts negulēta.. utt... līdz nāve mūs šķirs?!
padzeros aukstu pienu (savādāku nevaru iedzert).. iztīru zobus (bīstama kombinācija- nav diez ko apetelīga sajūta).. dodos uz gūltu..
Arlabunakti..
* zini, šodien lielāko ties' domāju par "džermanī" saistībā ar Āzijas valstīm.. kā piemēram- AAE vai Taizemi.. nu kaut ko interesantu vajadzētu uzmeiterot.. protams, ar interesantiem cilvēkiem, bet kuri no tiem piekristu ar mani doties uz pasaules nostūriem?
Current mood:
-because of myself.Current music: jimbo jouns-nav ne jausmas (vnk atcerējos par viņiem).
Pamodos 14:01- kurš normāls cilvēks var tik ilgi nogulēt?!
sāp visas maliņas.. esmu visu nokavējusi.. puse dienas vējā..
labi! es nu dodos.. ar cerību, ka tas mainīsies!
nu labi.. samba! kas notiek?? esmu sastingusi un mani pārņēmusi vienaldzība.. nevienas domas, ne miņas no spēka.. apziņa par veicamo darbu, bet panākumi to veikšanai neitek pamanīti..
nav ne jausmas.. kaut kāds tunelis!
vakar salietojos super-noturīgo tušu.. viss jau būtu bijis diez gan jauki, ja vien kāds būtu pateicis, ka viņa man mūžīgi gozēsies manās necili īsajās unmulsinošajās skropstās!
zini, esmu paliksui agresīva.. (pēdējās nedēļas laikā).. nezinu.. laikam tomēr zinu, bet tas taču nevar būt iespējams!- tas taču ir tikai sabiedrībā pieņemts uzskats (stereotips, kā sacīt jāsaka).. runāju kaut kādas muļķības bez īpašas jēgas.. -tas ir šī tuneļa, nē! tunelim vismaz ir gaismiņa galā- tāpēc atrodos kastē, jā! kartona kastē!
pēdējo 2 nedēļu laikā man patīk Egons Reiters (ceru, ka neapvainoju, nepareizi uzrakstot viņa uzvārdu- īsti neesmu pārliecināta par tā pareizrakstību).. un vēl bija kāds.. pag! Ak diess! neatceros!
SKAISTI! Aizmirsu pat par savu lielo kafijas krūzi, kurā nu ir auksta kafija.. daudz, daudz aukstas kafijas! Man laikam ir jāatpūšas..
fuuuuuuuuuuuuuuuujjjjj!!!!.. sakarā ar to, ka vakar vakarā izdzēru pēdējās piena piles.. man mājās vairs nav piena.. nācās izmantot to piena pulveri- neiesaku! Ceru, ka man caurā eja nebūs! - vēl jo vairāk tāpēc, ka man pie tā vīrieša šodien jābrauc.. (naivi solījās, ka mēs tikai filmas paskatīsimies.. nu labi, labi.. turēšu pie vārda!!- lai tikai pamēģina man pieskarties! Būšu ļoti, ļoti, ļoti dusmīga!)
Current mood: aggressive.
Current music: placebo.
http://www.something-fishy.com/
meklēju kalponi/ apkopēju...!!!
pieteikumus sūtit uz manu pastkastīti marija-jekabs@one.lv vai labāk uz old_ambera@inbox.lv
*neaizmirstiet pievienot informāciju, kas satāv no Jūsu telefona nummuriņa!
**ceru, ka kāds arī pieteiksies, jo tas ir steidzami un neizbeģami vārīgs (iesāpējies) "jautājums"!
Paldies par uzmanību!
Current mood: busy.