pirmajā sniegā pirms variākiem gadiem mani jātnieka zābaki samirka un kājas palika slapjas. mēs gājām kopā gar baznīcām un lampām apkārt dejoja un griezās pārsliņas un sniedziņi, mušas un naktis tumšas un piespīdinātas ar laternām. tad virs izraktajām ietvēm es nevarēju atvadīties, kāju īkšķis bija sasalis ledū, bet citur atkal karstums un medus un auļojoši zirgi. siksniņas un lentītes ieplīvoja vējā, uz ielas neviena.
|