mans akmeņu krāvums bradā pāri bruģim kā brumburumburumbumbum.
esmu klibais vecis ar apsaitēto aci, kas turās pie akmeņu ķerras un katru nakti ziedo akmeņu dievam vienu zelta papīrā ietītu smilšu sauju. viņš to ieber sev sejā un tad ar asarainām acīm skaita pātarus.
ej gulēt, veci, izgulies.