vasarās uz lievenīša bruņinieku ielā netālu no pestīšanas armijas zīmējām depresīvo ilgoni, toreiz bija arī baloni un sarkanas džinsas. izlējām kolu un dzintars solījās nepaklupt. bet katru vakar nosmēķēju vienu cigareti un ēdu cepumus. tad vēl bija skrituļslidas un pēc kastaņu ziediem kāpām uz sētas. margo un bērtulis tur tika atrast un sarunāti laikam. bet vēl bija aleja. par to šorez neko.