a es savulaik tik ļoti sabijos un sakautrējos no krievu robežniekiem, kas metāliskā balsī prasija, vai vedam skaidru naudu un kāds ir mūsu ceļa mērķis, ka izlikos aizmigusi un manā vietā visu nokārtoja mani vedēji. Visādi citādi nācās piedzivot nelielo neērtību, kad pirmā stāva lāviņa kopā ar mani tika piepacelta, lai ielūrētu bagāžas kastē.. ta iet tām jaunkundzēm.
Un man tieši pretēji ir vissiltākās jūtas pret vilcieniem un it īpaši nakšņošanu tajos (protams, ne jau sēdus stāvoklī!!!)