Sviests - labākais brālis

Mammuuuuuuuuuuu.... Es negribu iet uz skolu .......

Vinja seez iesprostota cetraas sienaas
neviens vinjai nevar paliidzeet
tikai vinja pati, vinai ir astsleega miiklaas
tikai vinja pati atradiis Nevienam nemekleet

asaras aizskalojushas visus celus
tikai vinja pati izpeldees
tikai pati atradiis jaunus kalnus
neviens cits nemeklees

it viss nosliiksts
it visi kliedz
nosliikstot vilnjos
savos naudas zuuksnjos

Viss nozuva arii sirds
bet vai kaads pavaicaas
vai tas ir piedots
vai tas ir aizmirsts

pamazaam vinjai kraajaas naids
pamazaam visi aimirsa
kas vinjai nodariits
un domaaja vinja piedeva

it viss sadeg aizmirstiibaa
it vis kliedz katlaa
sadegot liesmaas
savaas melu stiigaas

Atriebiibas kaare vinjai noplaka
arii sirdsapzinja noviita
bet vai vinja sev pajautaas
vai tas bija taa veerts

tad vinja attapaas
atriebiiba navc salda
taa ir sutinaati kaaposti ar pienu
un tagad vis ir par veelu

it viss aiziet
kaa smiltis caur pirkstiem
it visiem jautaajot
kur tas palika

Pavasaris ir klāt! Viss atdzimst no jauna. Piedzimst no jauna arī cilvēka daba, tapēc cilvēks grib sakopt dabu, bet, ak vai, tie sāk dedzināt!
Kurš no mums savā dārzā nav dedzinājis ziemas izpostītos koka zarus? To vēl var saprast, bet reizēm gadās, ka cilvēks netīši ir izraisījis ugunsgrēku un pēc tam kā zaķpastala pamet notikuma vietu. Skumji, bet ir tādi cilvēki, kas tāpat arī dzīvē grib aizbēgt no savām problēmām. Šie cilvēki nesaprot - no tām nevar aizbēgt, tās var tikai sakrāt lielā kaudzē, kas pēc tam veļas pāri kā lavīna pār mūsu galvām.
Pavasarī reizēm atmostas cilvēka nejūtīgums, ledainums un egoisms. Kad šo cilvēku atmodošos dabu sajūt citi, viņi baidās, ka tā tiks pār kādu izgāzta. Šie cilvēki nesaprot, ka tādā veidā tie var pārvilkt strīpu pār citu cilvēku.Pamazām padarīdami to par līdzīgu sev. Tādu pašu kā sevi tikpat nejūtīgu, ledainu un egoistisku. Šo procesu varētu nosaukt par cilvēku dedzināšanu. Cilvēks ir sadedzis, bet dūmi vēl paliek, kas paliek citu cilvēku prātos,atmiņās, bet cerams, ka tas kalpo par piemēru, ko nedrīkst darīt.
Nededzini! Viss ir dzīvs! Ja sadedzināsi, uzskati, ka esi slepkava, tapēc, mīļais cilvēk, nededzini vairs!

Katram no mums ir sava ģimene. Katrā ir jāmācās dzīvot kā māk. Uzskatu, ka nevienam nav ideālas ģimenes. Ja uzskatāt, ka tomēr jums ir ideāla ģimene, tad ir labi, bet es neticu, ka tajā nav bijis nekādu problēmu.

Sākumā gribu runāt par ģimenes strīdiem. Kuram tādu nav bijis? Cik bieži vecāki nav teikuši cikos tev jābūt mājās, kad neesi atnācis mājās laikus, sākas lielie kašķi. Nav jau patīkami strīdēties, bet tomēr gadās. Varbūt jūs neredzat šeit nekādus plusus, bet es gan. Tie liecina par to, ka par tevi uztraucas.

Skumji, bet ir tādas ģimenes, kurās sievas un pat bērni ir pārcietuši varmācību. Visbiežāk tam par iemeslu ir pārmērīga alkohola lietošana vai negatīvu emociju izlādēšana uz citiem ģimenes locekļiem. Bet vai tomēr nevar piebremzēt ar alkoholu vai ieelpot, un noskaistīt līdz desmit, līdzko esi nomierinajies? Lai kā arī būtu, bet bērni visbiežak pēc tam kļūst par ātru pieauguši. Uzskatu, ka tas ir slikti, jo tomēr vajag izbaudīt bērnības bezrūpību, kad gandrīz nav nekādu pienākumi. Kā lai ar šo problēmu cīnās? Laikam jau vajag upuriem pamest pārdarītāju. Saprotu, ka tas nav viegli, bet man liekas, ka kādu brīdi būs uz brīdi labojies, bet ar laiku viss atsāksies. Uzreiz lūdzu piedošanu tiem, kam tā nav, kuriem viss nostājies savās sliedēs.

Nopietna ģimenes problēma ir uzmanības trūkums.Ir ģimenes, kurās ir daudz bērnu. Gribot, negribot vienmēr sanāk kādu bērnu iemīlēt vairāk. Pārējie bērni noskauž to laimīgo, kuram uzmanība tiek pievērsta vairāk. Var gadīties tā, ka kāds bērns ir gudrāks, kas pelna tikai augstas atzīmes. Kad atnāk mājās mazāk gudrs bērns ar labu atzīmi, to paslavē. Bet kas notiek ar gudro bērnu, kuram atzīmes nav ne reizi paslavētas? Tas jūtas aizvainots, jo viņam augstas atzīmes tiek uztvertas kā pašsaprotamas un pūles netiek novērtētas.

Savukārt citā ģimenē vecāki ir šķīrušie un vecāki pēkšņi sāk bez nez vai kauties par savu bērnu uzmanību. Bet kā viņi nesaprot, ka tas ir vismagāk bērniem? Ir ārkārtīgi grūti izlemt, pie kura tu vēlies palikt, ja vēl ir māsas un braļi, tad var sanākt no kāda atvadīties. Sarežģītāku situāciju vēl var padarīt tas, ka viens no vecākiem izdomā pēc tam apprecēties. Iespējam, ka tev pēc tam ir pusbrāļi un pusmāsas. Smagāk ap sirdi kļūst, ja jaunlaulātajam pārim piedzimst kopējs bērns. Tad patēvs vai pamāte var atstumt savu neīsto bērnu. Vēl ļaunāk, ja miesīgā māte vai tēvs tevi sāk atstumt, tad tu jūties kā visa pasaule pret tevīm būtu nostājusies.

Protams, ir daudz vēl citas problēmas, ja turpināsu rakstīt, man būs pēc tam jāiet uz spilvena izraudāties, jo tā jau smagi rakstīt par šo tēmu, kur nu vēl visu to pārdzīvot. Zinu arī to, ka ir smagākas problēmas. Ja jums pietika pacietības šo rakstu izlasīt, varu tikai apsveikt, lai dievs jums par to ir pateicīgs un žēlsirdīgs ;).

 

 

Ja akmeni iemet ūdenī,
ūdens virsma sametas viļņos.
Pēc brīža tā kļūst rāma
kā tikko nomierināts bērns.

Kad dzīvē saskaramies
ar akmens cietiem šķēršļiem
Vai mums izdodas kļūt rāmiem?
Vai kādreiz tā būs mierīga?

Akmeni mezdami jūrā
virsma ar laiku kļūst gluda,
bet tā vairs nebūs tāda pati
tagad akmens ir tās sastāvdaļa

Kad met akmeni citam
vispirms padomā.
Kas tā būs par sastāvdaļu otram?
Vai tu velāk to nenožēlosi.

13. februaaris

Esmu tikko ienemts. Vai kaa maate priecaasies, kad uzzinaas to.

18. februaaris.

Intresanti kaa mani nosauks? Es ceru, ka par Ilziiti. Tas tik skaists vaards.

24. februaaris.

Maate tikko uzzinaaja, ka es esmu. Vinja noteikti ir prieciiga.

31. marts.

Mani maate shodien nogalinaaja.

Biju pie acuārsta un iepilināja pilienus, tapēc es nedrīkstu spēlēt datoru u.t.t. Ja agrāk man prasītu vai man ir atkarība no datoriem, es noteikti atbildētu nē. Bet tagad es sēžu un griežu zobus, jo es bez datora nespēju dzīvot. Kā lai cīnās ar šo atkarību ?

Guļu sniegā
un skatos vaniļas debesīs,
bet domās staigā
neatbildētie jautājumi.

Kādreiz dzīve bija saprotama
kā cilvēku slinkums,
bet tagad tā ir nesaprotama
kā lauskās sasķīdis spogulis.

Skatīdamies spogulī,
tu vairs nesaproti,
kurā lauskā ir patiesiiba
un kurā ir meli.

Šo spoguli saplēsa
mūsu izšautās bultas,
kas pamazām to plosa
un sarezģī mūsu gaitas.

Lasīdami lauskas
un cerēdami savienot tās,
mēs traucējam tiem,
kas ir pieņēmuši un sapratuši tās.

Mēdz teikt, ka vīrieši ir vienkārši un tieši ļaudis, kuri saka to, ko domā. Taču, kas attiecas uz sirdslietām, vīrieši dod priekšroku tikai mājieniem, izvairās no tiešām atbildēm un runā riņķī apkārt (bet nekad neatzīsies šādā vīriešu rakstura iezīmē).
Tā vietā, lai tirdītu savu iemīļoto, daudz labāk ir mācēt pareizi saprast šos vīriešu mājienus (un likt lietā savas iemaņas psiholoģijā ;)Kulinārie mājieni
Nav brīnums, ka būtnes, pie kuru sirdīm ceļš ved caur vēderu, ir vislielākie kulināro mājienu meistari.
Ja vīrietis pienāk pie tevis ar kārdinātāja smaidu, piedāvājot tev kaut vai parastu ābolīti vai sviestmaizi – vienkārši, kaut ko ēdamu vai dzeramu, un saka: “Pagaršo...” – tas nebūt nav mēģinājums tevi pabarot. Tas ir mājiens, ka viņam nebūtu nekas pretī, ja drīzumā tu nobaudītu arī viņa lūpu garšu.
Ja kopīgas maltītes laikā viņš “piebaro” tevi, liekot tev mutē gabaliņus no tā ēdiena, kuru viņš pats ēd, tad nedomā atteikties, pat tad, ja tu ievēro stingru diētu! Tādā veidā viņš tev dod mājienu, ka vēlas tevi vienmēr redzēt blakus un dalīties ar pēdējo kumosiņu.
Vai vīrietis tevi uzaicinājis uz vakariņām? Pilnīgi iespējams, ka tas ir smalks mājiens – tu esi uzaicināta ne tikai uz vakariņām, bet arī uz sekojošajām brokastīm!
Viņš uzticējis tev atslēgas!

Viss skaidrs, ja vīrietis tev piešķir rezerves atslēgas no sava dzīvokļa. Saprotams, tā ir atzīšanās, ka viņš nespēj iedomāties savu nākotni bez tevis. Bet aiz tā slēpjas vēl arī kas cits: dzīvoklis spēj pastāstīt par vīrieti ļoti daudz, izpaust viņa raksturu, ieradumus. Iedodot tev atslēgas, vīrietis netieši norāda, ka ir gatavs ielaist tevi savā personīgajā dzīves telpā. Iespējams, paviesojoties šai telpā, tev radīsies vēlēšanās pēc iespējas ātrāk šīs atslēgas viņam atdot.

Un ko nozīmē, ja viņš nevis pēc tava lūguma vai pieprasījuma, bet gan PATS, jūtu uzplūdā, ir atdevis tev savas mašīnas atslēgas? Tas ir tavs triumfs! Pēc šāda mājiena vari droši doties nolūkot sev kāzu kleitu ar rišiņām! Vīrietis, kurš nemīl un neciena sievieti, nekādā gadījumā neatdos viņai savas dievinātās mašīnas atslēgas!

Finansiālie mājieni

Pieņemsim, ka viņš uzaicinājis tevi uz romantisku vakaru restorānā. Sveces, liega, jauka mūzika, šampanieša burbulīši glāzēs... Un piepeši tavs pretimsēdētājs sāk sīki un smalki izklāstīt savus finansiālos jautājumus un cik viņš nopelna. Iespējams, viņš pat mēģina uz salvetītes uzzīmēt tev savu mēneša ienākumu pieauguma līkni... Nepārsteidzies ar sejas viebšanu un secinājumiem, ka viņš ir veikalniecisks nūģis! Vīrietis, kurš tev stāsta par savām naudas lietām, ir atklāts un godīgs cilvēks, kurš gribētu ar tevi kopīgu saimniecību. Un tieši tev viņš piedāvā kļūt par savas saimniecības un naudas maka pilntiesīgu noteicēju. Protams, ja viņa “materiālistiskais” stāstījums par savu algu un citiem ienākumiem tevi pilnībā apmierinājis, piekrīti nešauboties.

Kapēc vīrieši tik ļoti grib aizsargāt sievietes? Kas mēs pašas sevi nemākam aizstāvēt? Vai šada veidā viņi izrāda, kā mēs esam vajākas?

Apsveicu visas sievietes sieviešu dienā !!!! Tātad arī sevi. Kapēc svētki nevar būt biežāk? Ir tik jauki saņemt puķes, dāvanas u.t.t.

Skolotājs māca mums
muļķības un gudrības,
ja izpratīsi to,
varēsi lepoties ar to.

Mēs domājam,
ka skolotājs māca mūs,
bet patiesībā tas atver
mums durvis uz citu pasauli.

Šo pasauli mums
pilnībā neizprast.
Tai ir pārak daudz puses,
lai varētu to saprast.

Šai pasaulei
ir ļoti daudz ceļu.
Ceļi - kas sagatavo patiesībai,
ja kādreiz to spēsim pieņemt un atrast.

Bailes kā ēnas
slēpjas tumšos stūros
un kā soļi atbalsojas
mana prāta tumšākajos stūros.


Es eju pa tumšu taku,
bet bailes slēpjas manā ēnā.
Tās plosa manu mieru kā gaļu
kad tās uzbrūka manā prātā.

Es gribu nomirt.
Tas vilinia manu prātu.
Bet lepnums saka: " dzīvot"
Pie šīs domas es palieku.

Es sāku justies stipra,
jo pati sevi nostādīju uz kājām.
Es jūtos lepna,
jo neļāvu sevi uzveikt bailēm.

Lai gan reizēm tās atnāk,
es tās pa durvīm izvadu ārā
un novēlēju tām vairs neatnākt,
jo tagad esmu stipra garā.

Cilvēks jūtas varens,
bet ir spēki
pret kuriem mums ir bezspēks
un nespējam neko tiem izdarīt.


Cits jūtas varens,
darot pāri citiem,
bet dažiem piemīt saprāts,
darot labas lietas citiem.

Grūti pateikt, kurš labāks,
jo katram ir savi mīnusi,
katram ir labās puses,
katram ir savi vārdi.

Katrs mēs esam par sevi,
katrs esam dažādi,
katrs esam slikts un labs
savā dvēselē un prātā.

Reizēm tu vaicā
kas tu esi?
Reizēm tu vaicā
kapēc tu esi?

Neviens to nevar atbildēt,
jo neviens tevi nepazīst
tik labi, lai varētu atbildēt,
jo reizēm tu sevi vairs nepazīsti.

Reizēm mēs sevi atrodam,
bet sevi noliedzam.
Reizēm atslēgu atrodam,
bet ko atslēgt mēs nezinām.

Patiesība ir visnežēlīgākā,
jo atklājam cik ļoti sapināt varam.
Meli ir vissaldāki,
jo maldināt un apmānīt sevi varam.