Sviests - labākais brālis

Pavasaris ir klāt! Viss atdzimst no jauna. Piedzimst no jauna arī cilvēka daba, tapēc cilvēks grib sakopt dabu, bet, ak vai, tie sāk dedzināt!
Kurš no mums savā dārzā nav dedzinājis ziemas izpostītos koka zarus? To vēl var saprast, bet reizēm gadās, ka cilvēks netīši ir izraisījis ugunsgrēku un pēc tam kā zaķpastala pamet notikuma vietu. Skumji, bet ir tādi cilvēki, kas tāpat arī dzīvē grib aizbēgt no savām problēmām. Šie cilvēki nesaprot - no tām nevar aizbēgt, tās var tikai sakrāt lielā kaudzē, kas pēc tam veļas pāri kā lavīna pār mūsu galvām.
Pavasarī reizēm atmostas cilvēka nejūtīgums, ledainums un egoisms. Kad šo cilvēku atmodošos dabu sajūt citi, viņi baidās, ka tā tiks pār kādu izgāzta. Šie cilvēki nesaprot, ka tādā veidā tie var pārvilkt strīpu pār citu cilvēku.Pamazām padarīdami to par līdzīgu sev. Tādu pašu kā sevi tikpat nejūtīgu, ledainu un egoistisku. Šo procesu varētu nosaukt par cilvēku dedzināšanu. Cilvēks ir sadedzis, bet dūmi vēl paliek, kas paliek citu cilvēku prātos,atmiņās, bet cerams, ka tas kalpo par piemēru, ko nedrīkst darīt.
Nededzini! Viss ir dzīvs! Ja sadedzināsi, uzskati, ka esi slepkava, tapēc, mīļais cilvēk, nededzini vairs!