Vaniļas debesis.
Guļu sniegā
un skatos vaniļas debesīs,
bet domās staigā
neatbildētie jautājumi.
Kādreiz dzīve bija saprotama
kā cilvēku slinkums,
bet tagad tā ir nesaprotama
kā lauskās sasķīdis spogulis.
Skatīdamies spogulī,
tu vairs nesaproti,
kurā lauskā ir patiesiiba
un kurā ir meli.
Šo spoguli saplēsa
mūsu izšautās bultas,
kas pamazām to plosa
un sarezģī mūsu gaitas.
Lasīdami lauskas
un cerēdami savienot tās,
mēs traucējam tiem,
kas ir pieņēmuši un sapratuši tās.
un skatos vaniļas debesīs,
bet domās staigā
neatbildētie jautājumi.
Kādreiz dzīve bija saprotama
kā cilvēku slinkums,
bet tagad tā ir nesaprotama
kā lauskās sasķīdis spogulis.
Skatīdamies spogulī,
tu vairs nesaproti,
kurā lauskā ir patiesiiba
un kurā ir meli.
Šo spoguli saplēsa
mūsu izšautās bultas,
kas pamazām to plosa
un sarezģī mūsu gaitas.
Lasīdami lauskas
un cerēdami savienot tās,
mēs traucējam tiem,
kas ir pieņēmuši un sapratuši tās.