šodien ļoti vajag, lai ir vaļā, bet viss ir ciet. tikai karameļu domas un skudriņas asinsvados pa seju pa seju.

šodien mani sagurdināja jūra. viņa ir līdzīga Tev. silta, atslābinoša, spēcīga, mīļa un viļņojoša.

man Tevis pietrūkst.uz neaizmirstulītēm.

vēlies Tu, cilvēk, vēlies. un tad vienā dienā virsū viss sagāžas. ne malā paskriet, ne elpu atvilkt.

kā lai palīdzu Tev, draudziņ. atliek tikai lūgt par Tevi.

bet kopumā diena bij laba.

paldies, mīļie mani, siltie stari.

re, tagad arī Tavus melnumus redzēju. to pusi, kur velnēni lēkā pliki un velk Tevi nātrēs un purvā.

pielijušu liepu smarža. iekāre bieza kā sviests.

ilgas tādas kliedzošas un neremdināmas. nē, ne pēc Dieva, pēc cilvēcīga tuvuma.

..esmu pilna līdz malām ar mīlestību un skaistuma izjūtu, jo es Tevi Ieraudzīju. un tad, kad iet pāri, asaras birst. atnāc un paņem to visu.

strāvojums,re,nedēļu noturējies. laiks skrien. es smaidu, mūs atceroties. un šodien esmu silta jūra, kas ieskauj Tevi kā silts un gaisīgs deķis, kā saulestaru gaisma agrā rītā dzerot uz sliekšņa kapiju ar pienu, kā balti zeltainas domas un vējiņš maigs. un es Tev sūtu pērles un eņģeļus.