Tu esi mana siltā sala

asinīs sidriņš un dusmiņa. bet pastaigas palīdz. tas liek justies ātrai, stiprai, visu varošai. un tuvu stāvošai, guļošai jeb dzīvojošai.

melns fons. smalku zelta dzīpariņu tvarstīšana.

no sāpēm reizēm izšķiļas kaut kas tik skaists

melni mati. un citas trans-akc-ijas.

es arī varētu padalīties, ko ēdu vakariņās: ar visu mizu vārītus katupeļus ar sviestu un sāli. un paēdos labi. tagad dzeršu kumelīštēju. ugunspuķes ir apdzisušas. saules akmens silda vairāk. Daugava veldzē dvēsli pat bez iekšpus lēkšanas.

smagums man ir uzlikts un es netieku no tā brīva.

kosmiskās skumjas un vientulība atkal ir mani atradušas. izraudāties un sākt visu no sākuma?
bet man gribās turpināt.
vai arī defragmentēt un sākt to pašu no sākuma.
vai ignorēt laiku,pēctecību un atmiņas un atkal ietriekties mirklī. tā kā Tu ietriecies manī. es nepretošos.
aplis ir noslēdzies? bet nav nekā ārpus tā.

man Tevis trūkst. es Tevi satikšu vien tad, kad paliks pāri un pāri malām līs.

kā man tas tīk..man vienmēr ir līdz Tava smarža. manī. nenomazgājama.

es satikšu Tevi sapnī. un aizlidošu, un aizlidošu.