Asymptotic analysis

Pēdējās divas nedēļas man ir pastāvīgs nogurums. Bieži kakls sāp (precīzāk spranda), dažkārt vājas galvassāpes. Nu vārdu sakot viss ir pilnīgi garām. Šodien vēl dabūju tā kārtīgi pa mugurkaulu, ka no sāpēm uz zemes nokritu. Vēl kaut kā galgi nav ēstgribas. Un tas laikam ir pats kretīniskākais, jo vienmēr kaut kas paliek uz šķīvja arī tad, ja nav ēstas brokastis.

Baigi bieži arī uznāk slikts garstāvoklis. Bet nu to es sasaistu ar to nogurumu.

Stulbākais ir tas, ka visnotaļ bieži prātā ienāk domas par to, ka es vairs šitā ilgi nevarēšu padzīvot, un kāds mani paņems un vienkārši atsies. Skolā galīgi neiet kā gribētos (saprast ar vārdiem krievvaloda un ķīmija), darbā galīgi nejūtu, ka būtu produktīvs, izklaides gandrīz nemaz nav. Miega arī maz. Ar ģimeni pavadu baigi maz laika.

Vārdu sakot, viss ir visnotaļ slikti. Un tas ir slikti.