Ieraksts

d

Laiks: 24.9.06 23:15

5 raksta / ir doma

Vienu lietu es esmu sapratis, man riebjas būt frīlancerim. Tas vienkārši ir kretīniski, ka darbs un mājas ir viena vieta. Un vispār visa tā 80-to un 90-to gadu gudrā ideja par "home office", un ka tagad visi strādās mājās, manuprāt ir murgs pārākajā pakāpē.

Man patīk, ka atnākot mājās, vairs nav vēlmes piesēsties datoram.

Komentāri

Autors: austrinjsh

Laiks: 24.9.06 23:29

ojā

es tevi tik labi saprotu. heh. un es pat ļoti iespējams, zinu, kāpēc.

Atbildēt

Autors: mar

Laiks: 24.9.06 23:45

Es domāju, ka tu zini ;)

Atbildēt

Autors: austrinjsh

Laiks: 25.9.06 00:22

man ir tik ļoti līdzīgi


es tikai ceru, ka tu nepazaudēsi savu foršumu un to dzīvesprieku iekšā darot to visu, ko tu dari

es pazaudēju. un tad atguvu. tikai daļu.

Atbildēt

Autors: anonīms autors

Laiks: 25.9.06 00:31

vai tad frīlanceris nevar iekārtot sev biroju ja nevēlas strādāt mājās?

Atbildēt

Autors: cu

Laiks: 4.11.06 17:53

Es atceros, kā baigi sen lasīju, kā stopdesign par šito pašu rakstīja.
http://www.stopdesign.com/log/2003/04/30/on-office-space.html

Working in any office is not just about the environment, or the design of the chair one sits in (though physical factors can certainly make the office a more comfortable and enjoyable place to spend multiple hours of the day.) It’s also about the people with whom one gets to work. Good people make suboptimal work places more bearable, and possibly even pleasurable.

Atbildēt

ir doma