Bezvirsrakstis
"Ījaba kungs mazliet pārspīlē.
Latvija katram sevis cienīgam kosmopolitanam ir failed state by default, bet tas neko neatrisina.
Viņš stāsta šausmu stāstu vakarā, kad katrs krūms jau liekas baiss.
Politika ir pretty much fucked up, bet es pieļauju tur notiks pašattīrīšanās. Ja tas būtu process, kurā būtu iespējams kaut ko uzreiz mainīt, tad Zanderss sen būtu politiskā kara varonis un kopā ar Streipu dzertu vīnu ideālās Saemas kafūzī. Politika vienmēr ir bijusi atklātāk vai mazāk atklāti netīra, tur neko nevar darīt; jāļauj, lai pati pieaug.
Ekonomika. Ījabs ir tiešām Latvijas valsts patriots: "Vienīgais, ko šādam cilvēkam varētu ieteikt neliekuļojot, ir — pagaidīt aptuveni gadu, kamēr civilizētajā pasaulē sākas ekonomikas augšupeja, un tad iemainīt mirušās vecmāmiņas laulības gredzenu pret vienvirziena biļeti līdz Dublinai (Londonai, Varšavai, Tallinai) sev un savai ģimenei."
Dezertēšana tika jauki apkarota (trāpīgs vārds ) PSRS. There's no "i" in team. Varbūt ir jēga nedomāt micro līmenī īstermiņā, bet macro līmenī ilgtermiņā. Jebkurš var palīdzēt Latvijai un tā arī tam būtu jānotiek. Ja mums ir problēmas ar Latvijas produktu izvēli veikalos, tad voila! - kāds uztaisa visu labāko un garšīgāko un kvalitatīvāko Latvijā ražoto produktu mājaslapu. Vismaz kkāds labums. Bet nu labi. Praktiski vienīgais, kas iespējams atdzīvinās mūsu valsti būtu normāla investīciju piesaiste. Tas nav iespējams dārgā darba spēka dēļ (kas sadārdzina ražošanas izmaksas). Jautājums ir vai ir jāturpina samazināt atalgojums, palīdzot darbaspēkas izmaksu līkni novietot līdzsvarā (kā tas bija kkādā 2004. gadā). Otrs variants protams ir d***alvācija.
Sociālais ir tiešā mērā atkarīgs no ticības pirmajiem diviem. Labā sabiedrībā aug labi cilvēki. Ņujorka 90-ajos bija kriminālākā pasaules lielpilsēta. Un mērs Džuljani izdomāja, ka jānotīra visi grafiti no sienām. Un tas kkādā mērā palīdzēja, jo uz tīrākām ielām cilvēkiem ir pozitīvākas domas.
Conlusion:
citējot Gustavo - kā sevi noskaņo, tā arī jūties."