|
7. Jan 2022|13:57 |
|
-3.5, saule, mierīgs skaists laiks ar dzidru gaisu, mežs. Eju, eju, tikdik, tikdik. Apstājos un esmu dabā. Pēkšņi bums, no krūmiem izveļas buciņš, jauns un sprauns. Lūr man virsū, nemaz nebaidās. Es nekustos un skatos. Jams sāk skatīties atpakaļ un tikdik, prom ir. Pēc brīža no krūma izveļas mans suns, piesaucu klāt un turu. Buciņš izdomājis ka jāskrien tomēr atpakaļ ar nelielu līkumu pa sasalušo dīķmalu, tikdik tikdik, nagiem grabot un baltajai pakaļai zibot jams aizskrien kalnā prom no dīķa. Suns smilkst, nu laid mani ar to jaukumiņu paspēlēties, es gribu skriet. Turu, nelaižu. Baudam dabu divatā ar suni, ejam perpendikulāri prom no buka pēdām ārā uz lauku, kalnā pretim saulei. |
|