| eh.. |
[29 Apr 2009|12:45pm] |
Es tā gribu mājās uz Latviju!!!! Satikt visus mīļos un spalvaino ar asti! Ēst biezpienu un pakasīt netīram sivēnam aiz auss. Iet uz zaļumballi un sadzelt kājas nātrēs vakarā. Pārbīdīt mēbeles Viņa istabā un uzšūt spilnevdrānas. Apskaut tēti un palīdzēt mammai. Vārtīties ar Sunu uz grīdas un rēkt ar māsām par neko. Iet pirtiņā ar bobeņām un uzcept brālim pīrāgu. Uzvilkt kleitu un sagaidīt saullēktu ar Viņu. Paslēpties siena gubā un lasīt latviešu tautasdziesmas un pasakas! eh..
Sveši ļaudis, sveša zeme,
Kur bij man raut?
Savas zemes magoniņu
Saujā nesu salocītu. |
P.S. Cik māksā parastais latviešu saldējums vafelītē?
|
|
| Mans psiholoģiskais portrets :D |
[02 Mar 2009|07:59pm] |
|
|
| Balsojam par Latviju! |
[26 Feb 2009|01:00pm] |
http://today.msnbc.msn.com/id/23960057/a
|
|
| gribu studēt! |
[04 Feb 2009|02:46pm] |
Kurš teica, ka apmaiņas studenti laiž "haļavu" un tik tusē? Man te vajadzēs vairāk mācīties nekā Latvijā un lasīt literatūras kalnus, kurus pašai pa dārgu naudiņu jāiegādājas. Vismaz 50Ls uz katru priekšmetu. Lūk tādi pīrāgi.
|
|
| Unique |
[03 Feb 2009|03:06pm] |
|
Es esmu unikāla, draugi. Jā, tā tas ir.
|
|
| Otrais izbraukums ar velosipēdu.. |
[02 Feb 2009|11:44am] |
... bija ekstrēms. Stefanijai (austriete) vakar bija dzimšanas diena. Vēlēdamās viņu patīkami pārsteigt, Katerina (austriete), es un Santa izdomājām 6pm aizbraukt pie Katerinas izcept ābolkūku un tad doties visām pie Stefanijas uz mājām.
Viss jau laikam būtu izdevies forši, ja tik mēs ar Santu būtu paņēmušas līdzi Kopenhāgenas karti. Mēs nepaņēmām un rezultātā 2,5 h maldījāmies pa pilsētu, tumsā un aukstumā. 8pm tomēr ieradāmies pie Katerinas. Kūku arī izcepām. Pat uzsākām ceļu nākamajā ekspedīcijā līdz Stefānijas mājām, tomēr pie kārtējā nezināmā velopagrieziena, kas veda tumsā, es "pielaidu bikses" un sapratu, ka pus10 vakarā, aukstumā es vairs nevēlos maldīties vēl kādas divas stundas līdz Stefānijai un tad pa nakti 5h atpakaļ uz mājām! Noprotestēju un par spīti Santas neapmierinātībai, es atcēlu pārsteiguma pasākumu, un mēs... devāmies mājās! Un vai nav pārsteigums atpakaļceļš mums paņēma tikai 30 min.
Austrietes visu uztvēra saprotoši. Īstenībā viņas bija pavisam pārsteigtas, ka mēs izdomājām braukt vakarā ar velosipēdiem. Mēģināja pierunāt, lai atstājam riteņus, braucam ar sabiedriskajiem, vai lai paliekam nakšņot pie K.Viņām mūsu "piedzīvojumi" šķita totaly crazy, bet kā viņas pašas teica "but for latvians it`s ok!". Un gardi nosmējās par mums.
Pašā vakarā Katerina atsūtīja txt "It was so fun! I defenately want to hang out more with you girls!".
Nu ko, esot Kopenhāgenā esmu jau iemanījusies: ēst dāņu sendvičus bez nazīša un dakšiņas; kāpt uz augšu pa ekskalatoru, kas brauc uz leju; vakarā pēc tusiņa doties mājās bez mēteļa, jo pazaudēju numuriņu; apmaldīties un dragāt ar velosipēdu 2,5h pa rajonu. Nav slikti prieks pirmā mēneša. Turat par mani īkšķus!
P.s. Stefānijas dzimeni šovakar svinēsim mājās pie mums :D
|
|
| Pirmais izbraukums ar velosipēdu |
[31 Jan 2009|06:37pm] |
|
Vakar nopirku sev lietotu riteni - grabažiņu sarkanā krāsā. Toties šodien kopā ar Santu pabraukājām ar savām velo`vecenītēm pa Kopenhāgenu. Bijām pie Hansa Kristiana Andersena kapavietas. Viņš un vēl citas dāņu "slavenības" atdusas parciņā pilsētas vidū.
|
|
| Lucky me |
[28 Jan 2009|07:11am] |
Jau kuro reizi sapnī redzu, ka man jābrauc mācīties uz ārzemēm. Šoreiz uz ASV. Un kā vienmēr savas nākamās dzīvesvietas izīrētājai es stresā zvanu tikai pirms izlidošanas vecāku guļamistabā. Ko par to teiktu Freids? To pašu, ko Kārlis.
P.s. es esmu veiksmīga, ne tikai tāpēc, ka mani neskar krīze, esmu vesela, gudra, man ir brīnišķīga ģimene, draugi un mīļotais, un ne tikai tāpēc, ka katru dienu varu ēst garšīgus dāņu abolīšus, bet arī tāpēc, ka ar mani kopā vienmēr ir izglītības enģeļi! Dabūju 8 Psihodiagnostikā!
|
|
| dāņu valodas apmācība |
[27 Jan 2009|05:38pm] |
Lūdzu, izveidojiet dialogu, izmantojot kā špiķeri zemāk redzamo bildi!
|
|
| Kā tev iet? |
[27 Jan 2009|02:08pm] |
Man iet labi. Dzīvoju prestižā rajonā. Visur tīrība un kārtība. Noteikumu ievērošana. Cilvēki uz ielām nespļaudās un smēķētāju ieraudzīt te ir kaut kas ekskluzīvs. Krīzi te ne manu, ne dzirdu.
Esmu iekārtojusies mīlīgā istabiņā ar zilām sienām, kurā jūtos ļoti omulīgi. Ar mājas īpašnieci un viņas ģimeni praktiski nekomunicējam. Viņi dod mums privacy, un mēs viņiem atmaksājam ar to pašu. Bet mani tas apmierina - man vispār negribas komunicēt, esmu kļuvusi anti-sabiedriska. Ar mani viss kārtībā, vienk individuālisms savā maksimumā uznācis.
Man patīk, ka te ir daudz žagatu. Arī vāverītes var sastapt. Tomēr velobraucēju te ir visvairāk. Saka, ka uz katru dāni te ir 2 velosipēdi. Mašīna Dānijā ir izteikti luksus prece, jo šeit ir ļoti lieli nodokļi un iegādājoties mašīnu sanāk bez maz vai maksāt dubulto cenu. Tā nu visi dragā ar veļikiem. Man prieks par to.
Vēl šeit ir ļoti garšīgi dāņu ābolīši (2ls par kg). Poļu ābolus te nopirkt nevar. Arī saldskābo vai rudzu plaucēto maizi. Taču viņu pašu graudaugu maizīte ir itin garda.
Cilvēki visumā ir draudzīgi un izpalīdzīgi. Garāmgājēji mēdz uzsmaidīt tāpat vien. Un vispār man Kopenhāgena atgādina Rīgu. Kopenhāgena ir sakārtotāks, harmoniskāks, pozitīvāks un DĀRGĀKS Rīgas variants.
Kopenhāgenai ar visām savām lietainajām un pelēkajām dienām, ir savas valdzinājums un šarms. Man patīk! Būs labi te dzīvot.
|
|
| Debija |
[27 Jan 2009|01:24pm] |
|
Labdien! Mani sauc Laura. Es esmu īsta un šis ir mans pirmais ieraksts.
|
|
