6 kāši dienā
Principā visa pārējā nedēļa pagāja jautrībā Eiropas padomē. Nākamajā dienā man bija 2 konferences, 1. bija tā, kurā prezentēju Latviju. Mana prezentācija man likās kā labākā, stāstīju par tajā par LV pamatinformāciju, tradīcijām un interesantiem faktiem, kā arī par to, kā LV viss notiek ar Erasmus apmaiņas programmām. Pa vidu saliku arī Latvijas reklāmas, tās kuras laidām BBC - zilā govs, dziesmu svētki utt., man patika, visiem laikam arī. Vienīgi mani kaut kā nedaudz izkonufrēja igauņu prezentācija, taču Marili kā parasti paņēma ar izskatu un tādu kā neatklātās valsts sajūtu. Tad sekoja pusdienas, kur man iedeva ļoti mazu porciju, taču es, protams, visus apmuļķoju ar to, ka ēdu vairākas reizes. Mūs arī nelaida ārā no padomes drošības apstākļu dēļ. Visa tā nedēļa pagāja diezgan neorganizēti, lielāko daļu laika mēs vienkārši sēdējām starp konferencēm bezdarbībā. Arī vakars, kurā mums vajadzēja prezentēt valstis bija diezgan neizdevies, jo to neapmeklēja īpaši daudz cilvēku un mūsu galds bija viens no labākajiem - mums bija mūzika, dažādi bukleti, šokolāde, karogi un protams dažādas aktivitātes. Likās, ka vienīgie cilvēki, kas apmeklē šo pasākumu ir paši apmaiņas studentu un pāris franču studenti, kuri tur ir piespiesti aiziet. Vakarā braucot uz mājām pie manām durvīm mans velosipēds vienu reizi pa visām reizēm atņirdzās un tagad domāju kā to salabot. Arī pedējā diena pagāja tādā neorganizētības garā, no rīta nokavēju startu konferencei, taču tehnika kā parasti nestrādāja un tāpēc dabūju pat nosnausties ērtajos koferenču zālu krēslos. Pēc pēdējās starptautiskās nedēļas konferences man bija tikšanās ar Alun Drake, cilvēku , kurš strādā Eiropas padomes žurnālistikas un preses centrā, lai runātu par manu iespēju iesaistīties Eiropas padomes darbā. Mēs sarunājām tikties 12:30. Es viņam piezvanīju 13:20 un pateicu, ka viņu tur gaidu, tad viņš atbildēja, ka mēs varam satikties 2vos. Man nepatīk būt igonorētam. 2vos man sākās World friendship cup - futbola turnīrs, kurā piedalās visi apmaiņas studenti un vietējie francūži un spēlē futbolu viens pret otru. Protams, to nokavēju. Alun ieradās 2:15 un mēs aptuveni 20 - 30 minūtes runājām par politiku un uz jautājumu par to, kad varu uzsākt darbu, viņš pateica, ka varēs atbildēt tikai nākamajā nedēļā, kas mani diezgan nokaitināja. Pēc tam no viņa saņēmu ziņu, ka varēšu uzsākt darbu 1 nedēļu, pirmajā decembra nedēļā. Pēc šīs sarunas sapratu, ka esmu nedaudz papisis laiku un uz fotbolu vairs nepaspēšu, tāpēc devos pastaigāties pa pilsētu - lieta, ko kopš septembra viens nebiju darījis. Gāju pa Strasbūru un sapratu, ka tagad uz šo pilsētu skatos pilnīgi ar citām acīm, es to pazīstu un zinu kā šeit viss darbojas, kur kas atrodas un kur ko var dabūt pa lēto. Nopirku franču valodas gramatikas grāmatu un vēlāk satikos ar pāris draugiem. Ja uz to visu tagad atskatās, tad saprotu, ka SP stresiņi tomēr laiku pa laikam pietrūkst un bezdarbība apnīk. Nolēmu pie sevis turpmāk visu labāk planot uz priekšu.
Nedēļas nogalē kārtīgi izgulējos un vakarā kojās kārtējā ballīte, šoreiz Slāvu stilā, jeb Soire Slave (slāvu vakars). Vakarā atzīmējām Polijas nacionālos svētkus - pie sienām tika salikti dažādi karogi, ieradās daudz slāvu, parsvarā bulgāri, poļi, krievi un čehi, taču bija arī francūži un es, vienīgais baltietis. Pie sienas pieliku arī Ukrainas karogu, par godu saviem radiem no tā gala, tā, nu, vakars turpinājās ar dažādiem tradicionāliem slāvu dzērieniem...un ēdieniem. Iepazinos arī ar kaudzi jaunu cilvēku. Koju ballītes parasti notiek mūsu kopējā virtuvē. Pie loga parasti atrodas smēķētāji , pie ieejas atrodas nesmēķētāji, ar kuriem parasti čupojos es. Kustība starp šīm zonām parasti ir apgrūtināta, jo cilvēku ir daudz. Tā bija arī šajā vakarā, taču man izdevās nonākt līdz logam, lai papļāpātu franču valodā. Nonākot līdz logam mani sagaida tā pati bilde - franči ar dīvaina paskata "cigaretām", kas patiesībā ir zāle (weed). Protams, tā ir neatņemama daļa no franču bohēmas, taču pēc īsas sarunas ar kādu no smēķētājiem sapratu, ka tā nebūt nav pirmā reize šajā dienā, kad viņš pīpē to, bet gan sestā. Tajā brīdī man bija grūti bija nedaudz smieklīgi apzināties, ka viņš noteikti konstanti ir apdolbījies. Vakars turpinājās. Parādīju arī nedaudz no tradicionālajām latviešu dejām. Pašā vakarā devāmies uz kādu klubu. Pirmajā klubā netikām iekšā, beigās izrādījās, ka tas bija pat ļoti labi, jo nonācām līdz šim raggae klubam, par kuru nekad nebiju dzirdējis un kurā spēlēja underground raggae un drum&base mūziku. Ļoti stilīga vieta, daudz āfrikāņu un franču raggae, pilns ar rasta frizūrām. Vakars beidzās ap 4:50, kad devāmies atpakaļ uz kojām. Smieklīgs moments bija tad, kad Milena izplūda asarās par to, ka ir pazaudējusi šalli, likās, ka viņas vecāki ir miruši vai kas cits neiedomājami slikts ir noticis. Atgriezāmies ap pieciem un pēc atslēgas atrašanas (ne manas) devos gulēt.
Svētdien man ļoti patika brokastis. Mēs sanācām virtuvē un kopīgi gatavojām ēst, bijām aptuveni 8 - 10 cilvēki, dzērām tēju, ņirgājāmies par vakardienas piedzīvojumiem, pohu analīze un viss pārējais, rīts bija jautrs, pārējā diena ierasta ar garām atpūtām un mājas darbiem.
Nākamajā rakstā lasiet: Ko šokējošu es redzēju tramvajā?
Tagad sniegs, līdz rītdienai.
Fin.
Nedēļas nogalē kārtīgi izgulējos un vakarā kojās kārtējā ballīte, šoreiz Slāvu stilā, jeb Soire Slave (slāvu vakars). Vakarā atzīmējām Polijas nacionālos svētkus - pie sienām tika salikti dažādi karogi, ieradās daudz slāvu, parsvarā bulgāri, poļi, krievi un čehi, taču bija arī francūži un es, vienīgais baltietis. Pie sienas pieliku arī Ukrainas karogu, par godu saviem radiem no tā gala, tā, nu, vakars turpinājās ar dažādiem tradicionāliem slāvu dzērieniem...un ēdieniem. Iepazinos arī ar kaudzi jaunu cilvēku. Koju ballītes parasti notiek mūsu kopējā virtuvē. Pie loga parasti atrodas smēķētāji , pie ieejas atrodas nesmēķētāji, ar kuriem parasti čupojos es. Kustība starp šīm zonām parasti ir apgrūtināta, jo cilvēku ir daudz. Tā bija arī šajā vakarā, taču man izdevās nonākt līdz logam, lai papļāpātu franču valodā. Nonākot līdz logam mani sagaida tā pati bilde - franči ar dīvaina paskata "cigaretām", kas patiesībā ir zāle (weed). Protams, tā ir neatņemama daļa no franču bohēmas, taču pēc īsas sarunas ar kādu no smēķētājiem sapratu, ka tā nebūt nav pirmā reize šajā dienā, kad viņš pīpē to, bet gan sestā. Tajā brīdī man bija grūti bija nedaudz smieklīgi apzināties, ka viņš noteikti konstanti ir apdolbījies. Vakars turpinājās. Parādīju arī nedaudz no tradicionālajām latviešu dejām. Pašā vakarā devāmies uz kādu klubu. Pirmajā klubā netikām iekšā, beigās izrādījās, ka tas bija pat ļoti labi, jo nonācām līdz šim raggae klubam, par kuru nekad nebiju dzirdējis un kurā spēlēja underground raggae un drum&base mūziku. Ļoti stilīga vieta, daudz āfrikāņu un franču raggae, pilns ar rasta frizūrām. Vakars beidzās ap 4:50, kad devāmies atpakaļ uz kojām. Smieklīgs moments bija tad, kad Milena izplūda asarās par to, ka ir pazaudējusi šalli, likās, ka viņas vecāki ir miruši vai kas cits neiedomājami slikts ir noticis. Atgriezāmies ap pieciem un pēc atslēgas atrašanas (ne manas) devos gulēt.
Svētdien man ļoti patika brokastis. Mēs sanācām virtuvē un kopīgi gatavojām ēst, bijām aptuveni 8 - 10 cilvēki, dzērām tēju, ņirgājāmies par vakardienas piedzīvojumiem, pohu analīze un viss pārējais, rīts bija jautrs, pārējā diena ierasta ar garām atpūtām un mājas darbiem.
Nākamajā rakstā lasiet: Ko šokējošu es redzēju tramvajā?
Tagad sniegs, līdz rītdienai.
Fin.
Comments